Aptauja: 97% iedzīvotāju ikdienā uzturā lieto svaigu gaļu un gaļas produktus
Ikdienas maltītēs 56% aptaujāto izvēlas vistas gaļu, kamēr cūkgaļu izvēlas 46% respondentu. Bet tādus gaļas veidus kā liellopa gaļu un tītara gaļu mēnesī reizi vai retāk izvēlas attiecīgi 47% un 44% aptaujāto.
Analizējot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus "Maxima Latvija" veikalos, "Maxima Latvija" Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa stāsta, ka veikalos var novērot, ka ar katru gadu arvien vairāk iepirkumu groziņos tiek likta svaiga vistas gaļa. Pērn "Maxima Latvija" veikalos 38,6% no visas pārdotās svaigās gaļas apjoma bija tieši svaiga vistas gaļa. Pirktākie svaigas vistas gaļas veidi ir vistas fileja, stilbiņi un šķiņķīši. Tiesa, pēdējo gadu laikā iedzīvotāji priekšroku dod vistas filejai vairāk nekā šķiņķīšiem.
Vistas gaļas izvēles viens no galvenajiem kritērijiem ir šīs gaļas salīdzinoši zemā cena, kas veicina tās lietošanu uzturā biežāk nekā citus gaļas veidus - tā atzīmējuši 59% no respondentiem. Savukārt par dārgāko tiek atzīta liellopu un jēra gaļa - tā domā attiecīgi 40% un 39% respondentu.
Iedzīvotāju pētījuma rezultāti liecina, ka 60% respondentu savā uzturā lieto tikai vistas, cūkas, liellopa un tītara gaļu un teju vispār neēd tādu gaļu kā jēra gaļa, truša gaļa vai medījumu gaļa. Kā liecina pētījuma dati, tas varētu būt skaidrojams ar atsevišķu gaļas veidu nepieejamību veikalos. Proti, truša gaļa nav pieejama 37% respondentu, jēra gaļa 43% respondentu, bet medījuma gaļa ir visretāk sastopamā un to atzīst 58% respondentu.
Tāpat tieši šie trīs gaļas veidi tiek uzskatīti par specifiskākajiem garšas ziņā, kas daļai no respondentiem īsti negaršo, kā arī tie tiek uzskatīti par grūtāk pagatavojamiem gaļas veidiem, skaidro Kaktiņa.
Lielākais vairākums respondentu, kuri savā uzturā lieto cūkgaļu vai vistas gaļu, arī turpmāk neplāno mainīt uzturā izvēlēto gaļas veidu - tā norādījuši 72% respondentu attiecībā par cūkgaļu un 83% attiecībā par vistas gaļu.
Vairāk jeb 34% respondentu atzīst, ka izvēlas iegādāties tikai Latvijas cūkgaļu. Savukārt vistas gaļai, kam izcelsmes valsts ir Latvija, priekšroku dod 29% iedzīvotāju.
To, ka iedzīvotājiem ir svarīgi iegādāties tieši vietējās izcelsmes gaļu, apliecina arī "Maxima Latvija" pārdošanas dati - šogad pirmajā pusgadā aptuveni 87,4% no visas pārdotās svaigās cūkgaļas bija no Latvijas, ko piegādājuši tādi uzņēmumi kā "Kurzemes gaļsaimnieks", "Ulbroka", "Rēzeknes gaļas kombināts" un zemnieku saimniecība "Kumelītes".
Arī citos gaļas veidos pēc to pārdošanas apjomiem var novērot lielu Latvijas gaļas īpatsvaru - no visas svaigās vistas gaļas 79,6% bija Latvijas izcelsmes. Savukārt Latvijas liellopa gaļas īpatsvars bija 78,59%, bet aitas gaļai tie bija 100%. Arī vietējo svaigas gaļas piegādātāju skaits "Maxima Latvija" veikaliem katru gadu palielinās.
Kopumā gada laikā viens "Maxima Latvija" svaigas gaļas pircējs vidēji iegādājas 17 kilogramus svaigas gaļas.
Lai arī gaļas izstrādājumu pārdošanas apjomi "Maxima Latvija" veikalos ar katru gadu pieaug, pētījuma laikā noskaidrojās, ka gaļas izstrādājumus - vārītās desas, cīsiņi, sardeles, cepamdesiņas un citi produkti - respondenti uzturā lieto retāk nekā svaigu gaļu. Vidēji 29% respondentu gaļas izstrādājumus savā uzturā lieto retāk nekā vienu reizi mēnesī, 21% - dažas reizes mēnesī, 17% - apmēram vienu reizi mēnesī.
Izvēloties gaļas produktus, ap 79% respondentu iepazīstas ar produkta sastāvu. Pētot iedzīvotāju viedokļus pa reģioniem, secināts, ka Latgales reģionā tam uzmanību pievērš 87%. Mazāk svarīgi iepazīties ar gaļas produktu sastāvu ir gados jauniem cilvēkiem.
Izvēloties gaļas produktus, iedzīvotāji pievērš uzmanību etiķetēm, kur svarīgākais rādītājs ir, cik daudz gaļas satur gaļas izstrādājuma produkts - to minējuši 86%respondentu. Otrs svarīgākais rādītājs, kam iedzīvotāji pievērš uzmanību uz etiķetes, ir E-vielu daudzums produktā - to norādīja 66% iedzīvotāju. Sievietes par 9% vairāk nekā vīrieši pievērš uzmanību arī sāls daudzumam produktā.
Svētku maltītei 48% respondentu izvēlas žāvētu, kūpinātu vai vītinātu gaļu, 39% - gaļas ruleti vai žāvētu, kūpinātu, vītinātu desu. Izvēloties kādu no gaļas izstrādājumiem, vidēji katrs trešais respondents dod priekšroku tikai Latvijā ražotai precei.
Kopumā gada laikā viens "Maxima Latvija" gaļas izstrādājumu pircējs vidēji iegādājas 11,2 kilogramus dažādu gaļas izstrādājumu, no kuriem populārākie ir desas, desiņas un žāvēta, kūpināta gaļa.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem svaigas gaļas un gaļas produktu lietošanā uzturā tika veikts sadarbībā ar pētniecības centru SKDS 2017.gada jūlijā, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
"Maxima mazumtirdzniecības kompass" ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla "Maxima Latvija" eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē.
Jau ziņots, "Maxima Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 694 miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 37,5% un bija 11,98 miljoni eiro.
"Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada 29.novembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" pilnībā pieder Nīderlandē reģistrētajai kompānijai "Lincoln Land Erste B.V", liecina "Firmas.lv" informācija. Patlaban "Maxima" veikalu tīklu veido triju formātu 154 veikali - 126 "Maxima X", 24 "Maxima XX" un četri "Maxima XXX" veikali -, kas atrodas 46 apdzīvotās vietās Latvijā.
Uz sarakstu
