Banner 980x90

Gerhards pašvaldību referenduma likumprojektā rosina samazināt nepieciešamo referenduma sasaucēju skaitu

Rīga, 31.maijs, LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) rosina ieviest būtiskas izmaiņas pašvaldību referenduma likumprojektā, sevišķi pievēršot uzmanību nepieciešamajam iedzīvotāju balsu skaitam, kurš nepieciešams referenduma sasaukšanai, aģentūru LETA informēja ministra preses pārstāve Santa Vaļuma.

Šodien Gerhards iesniedzis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijai priekšlikumus par likumprojektu "Vietējo pašvaldību referenduma likums". Priekšlikumos ministrs vērš komisijas uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem likumprojekta gala redakcijas izstrādē, uzsverot, ka likumprojekts ir atbalstāms pēc būtības, taču, lai tas pilnvērtīgi spētu darboties sabiedrības interesēs, likumprojektā esot nepieciešams iekļaut būtiskas izmaiņas.

"Likums par pašvaldību referendumiem ir vitāli nepieciešams, lai sabiedrība varētu iesaistīties pašvaldību procesos. Taču svarīgi uzsvērt, ka likumprojekts šobrīd nesasniedz izvirzītos mērķus. Noteiktie referendumu ierosināšanas sliekšņi ir pārāk augsti un realitātē nav īstenojami. Statistika skaidri parāda patieso ainu - pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās vien 50,39% balsstiesīgo iedzīvotāju. Savukārt referendumu likums šobrīd paredz, ka nepieciešamas divas trešdaļas jeb 66,6% balsu, lai referendumu uzskatītu par notikušu. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šāda likuma redakcija nav veidota sabiedrības interesēs," norāda ministrs.

Vēstulē komisijai Gerhards pauž atbalstu likumprojekta pieņemšanai Saeimā, papildus uzsverot, ka ir nepieciešams iekļaut regulējumu par konsultatīvajiem referendumiem, nosakot, ka lemjošais referendums ir tikai par pašvaldības domes atlaišanu. Proti, par būvniecības iecerēm, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem jautājumiem iedzīvotājiem jāļauj rīkot tikai konsultatīvi referendumi.

VARAM ieskatā, ir būtiski pārskatīt nepieciešamo vēlētāju skaitu referenduma ierosināšanai, kā arī noteikto vēlētāju skaitu, lai referendumu par domes atlaišanu uzskatītu par notikušu. Patlaban esot noteikts, ka rosināt referendumu var 30% no pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, bet, lai to uzskatītu par notikušu, jāpiedalās vismaz divām trešdaļām no kopējā pašvaldības iedzīvotāju skaita, kas VARAM ieskatā ir nesasniedzami rādītāji.

VARAM rosina noteikt, ka ierosinātāji var būt 10% no pašvaldības balsot tiesīgo iedzīvotāju skaita.

Ministrs vēstulē arī norādījis, ka būtu nepieciešams noteikt balsošanai papildu veidu - elektronisko vidi. Tas sniegtu iespēju iedzīvotājiem aktīvāk iesaistīties referendumos, balsojot attālināti, nevis klātienē.

Jau ziņots, ka, pēc VARAM domām, pašreizējā redakcijā Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts reālajā dzīvē nebūs darboties spējīgs.

Uzklausot ministra argumentus, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija deva Gerhardam laiku iesniegt ministrijas priekšlikumus likumprojekta pilnveidei.

Tā kā likumprojekts jau ir sagatavots galīgajam lasījumam, 15.maija komisijas sēdē, izbrīnu par tik vēlu ministrijas iesaisti dokumenta virzībā neslēpa deputāts Juris Šulcs (V). "Kas ir mainījies VARAM nostājā kopš likuma skatīšanu pārņēma šī Saeima? Kas mainījies pēc likumprojekta izskatīšanas 2.lasījumā, kur ministrijai bija tikai viens priekšlikums? Arī 3.lasījumā rosinājums no jūsu puses bija viens," jautāja Šulcs.

Gerhards uz to atbildēja, norādot, ka kopš 2.lasījuma atbildīgā darba grupa neesot strādājusi pietiekoši atbildīgi un pieaicinājusi visas iesaistītās puses uz konsultācijām. "Jūs trešajam lasījumam gatavojāties trīs gadus. Kā mēs varējām zināt, ka nebūs jāgaida vēl trīs?" kritiku neslēpa Gerhards.

Deputāts Šulcs sarunā ar aģentūru LETA pauda viedokli, ka šie priekšlikumi būtība noteiks to, vai likums "tiks norakts" vai nē, jo 3.lasījums vairs neparedz nekādu būtisku izmaiņu ieviešanu un izpildīt visas VARAM ieceres vairs neesot iespējams.

Jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)