Apspriež biogāzes koģenerācijas stacijas būvi Zasā
Savus piedāvājumus bija iesniegušas abas firmas SIA "EcoBeta" valdes locekļa Georgija Firsova personā un SIA "Energo Eko" valdes locekļa Toma Teicāna personā.
Laikraksts ziņo, ka pirms diskusijas uzsākšanas domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis atgādināja vairākus aspektus, kas deputātiem jāņem vērā. "Mums tāpat būs jādarbina sava katlumāja, jo pastāvīgu siltuma padevi neviena no firmām nenodrošinās; viss piedāvātais siltuma daudzums mums nav nepieciešams; ja ir divi iespējamie piegādātāji, mēs varam siltumu Zasai iepirkt, izmantojot iepirkuma procedūru ar noteiktu tarifu," norādīja E. Meņķis.
SIA "EcoBeta" pārstāvēja Normunds Breidaks un Ģirts Kolmanis. Viņi pastāstīja, ka SIA "EcoBeta" ir SIA "Ekogen" meitas uzņēmums. "Mēs esam holdinga kompānija, un "Ekogen" ir mūsu galvenais zīmols. Mēs paliekam pie savas sākotnēji piedāvātās cenas par siltumu 24 Ls/MWh, kas pie esošā patēriņa ir optimāla. Ja centrālapkurei pieslēgtu arī skolu un pagasta pārvaldes administrācijas ēku, mēs paši izbūvētu siltumtrases, mums tas nozīmētu 150 000 - 200 000 latu investīcijas. Taču mēs nezinām, vai saņemsim licenci, tāpēc nesolām investēt. Siltuma cena var arī augt, jo pie investīcijām siltumtrasēs Ls 24 ir pašizmaksa. Mums ir zemes nomas līgums ar nekustamā īpašuma "Minkas" īpašnieku. No pašvaldības mēs sagaidām parakstītu nodomu protokolu par 2124 MWh siltuma iepirkumu gadā, lai tālāk virzītu jautājumu par licences saņemšanu. Jāuzsver arī, ka, parakstot nodomu protokolu, juridiskas sekas neiestājas un tas neuzliek jums nekādus pienākumus," pastāstīja N. Breidaks.
Ģ. Kolmanis turpināja stāstīt, ka holdingam pieder zivju pārstrādes rūpnīca Nīcā ar 300 strādājošajiem, uzņēmums SIA "Austrumu koka eksports", kā arī tas ir Līvu akvaparka līdzīpašnieks, bet enerģētika ir jauna joma, ar ko tas nodarbojas. Tomēr divu gadu laikā jau uzbūvētas trīs šādas biomasas koģenerācijas stacijas, vēsta laikraksts.
"Es gribētu pastāstīt, kāpēc jums būtu izdevīgi ar mums sadarboties. Mēs sapratām, ka nevaram biomasas koģenerācijas stacijas tehnoloģiju atvest šurp no Vācijas vai Holandes, jo ražošanas process nav pārredzams, bet atvest šurp speciālistu pie katras vajadzības - viena šāda atvešana izmaksājot 5000 - 10 000 eiro. Tāpēc mēs Latvijā radījām savu tehnoloģiju, un tagad nauda paliek mūsu speciālistiem, celtniekiem un visiem iesaistītajiem spēkiem. Mēs vēlamies kļūt par Eiropas līmeņa kompāniju. Mums ir pieredze, un mēs protam darīt to, ko solām. Es nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kura būtu šajā jomā paveikusi tik daudz. Mēs būvējam šādas stacijas par saviem līdzekļiem, jo bankas šādus projektus nefinansē. Esam piesaistījuši lielu Anglijas fondu "Libra Group", kas veic stratēģiskas investīcijas visā pasaulē. Mēs šos projektus attīstām kopā, bet kāds labums no tā būs pašvaldībai? Mēs savu biznesu plānojam 15 - 20 gadus, tāpēc mēs iesaistāmies pasākumos skolās, kur konkursos balvā ir akvaparka apmeklējums, plānojam vest pensionārus uz teātri, mēs esam atvērti, sadarbojamies ar sabiedrību. Jā, mēs pelnām, bet mēs saprotam arī, ka mums kaut kas jādod atpakaļ sabiedrībai," norādīja Ģ. Kolmanis.
Tāpat "EcoBeta" pārstāvji atzina, ka no diviem konkurentiem pašvaldība tirgus situācijā tikai iegūs, savukārt siltuma ražotājiem biogāzes koģenerācijas stacijās siltums ir tikai blakusprodukts, jo šī biznesa pamatā ir alternatīvās elektroenerģijas ražošana, tāpēc siltuma cenas ražotājs varot mainīt, raksta "Brīvā Daugava".
"Brīvā Daugava" vēsta, ka otram pretendentam SIA "Energo Eko" piedāvājumā ir zemāka pašvaldībai pārdodamā siltuma cena - 22 Ls/MWh. Arī tas sola izbūvēt siltumtrases un jau ir saņēmis kvotu 1 MW jaudas biogāzes koģenerācijas stacijas izveidošanai, jo sākumā plānoja siltumu tērēt ražošanas procesam. T. Teicāns solīja, ka piedāvāto cenu varot nolaist vēl zemāku, jo siltums esot pamata ražošanas blakusprodukts. Uz jautājumu par izejvielām viņš atbildēja, ka 75% mēslu un zaļās masas plānots iegūt no pašu saražotā, bet ap 25% iepirkšot.
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Subatiņš pastāstīja, ka Zasā sezonā tiek izlietots ap 1200 m3 mitras malkas un katlumāja gadā saražo aptuveni 1200 MW siltuma. Pašvaldība var pirkt vairāk siltuma tikai, ja uzņēmēji iegulda trašu izbūvē uz jauniem objektiem.
"Svarīga ir arī siltuma piegāžu vienmērība, ko aukstuma periodos ne vienmēr šādas biogāzes stacijas varētu nodrošināt, bez tam ir svarīgi siltumu aizgādāt no katlumājas līdz klientiem. Tieši šī daļa ir dārga, jo trasēs ir ievērojami zudumi. Līdz ar to malku nopirkt iznāk lētāk, nekā pirkt siltumu no piegādātājiem, bet vēl ir jāsaglabā katlumājas personāls, problēmas sagādā gan zudumi siltumtrasēs, gan apjomīgais Zasas siltuma parādnieku skaits. Līdz ar to pašvaldībai no šādas sadarbības pašreiz ekonomiska labuma nav. Tas var būt nākotnē, ja konkursa kārtībā izdotos nodot siltuma ražotājam arī siltuma piegādes funkciju, ko patlaban pilda pašvaldība. Šāds risinājums pašvaldībai būtu labāks.
Vienlaikus jāatzīst, ka novadam līdz ar šādu ražotņu ienākšanu tas būtu ievērojams labums, tāpat ir arī negatīvi aspekti. Zemes mums pietiek, līdz ar to arī izejvielu bāzes būtu pietiekami. Ja deputāti nolems, varam atbalstīt abu staciju būvi, vienīgi nevaram apņemties pirkt vairāk par 1200 MWh ar turpmāku nodomu šo apjomu palielināt līdz 2000 MWh. Taču, ja slēdzam nodomu protokolu, tad pašvaldība labāk vēlētos būt sadarbības partneris un siltuma ražotājs apņemtos to nogādāt līdz patērētājiem, no kuriem viens būtu arī pašvaldība. Tāpat abiem ieceres virzītājiem jādomā, kur viņi liks otru pusi saražotā siltuma, jo biznesu uz pašvaldības rēķina neviens nevar nodrošināt," rezumēja J. Subatiņš.
Deputāti minēja, ka daudzas biogāzes koģenerācijas stacijas ir uzbūvētas, bet nestrādā. Ģ. Kolmanis stāstīja, ka vācu un holandiešu tehnoloģijas esot tās, kas sagādā grūtības, bet viņa pārstāvētajai firmai esot sava servisa brigāde, kas strādā cauru diennakti. Bez tam enerģētikā pēdējā laikā esot ienācis daudz diletantu, taču šis neesot viegls bizness, tāpēc daudzi biogāzes stacijas verot ciet un piedāvājot kaut ko nopirkt tiem, kuri strādā. Uz deputātu jautājumu, ko plāno darīt ar vasaras mēnešos saražoto siltumu, kuru pašvaldība nepirks, "EcoBeta" pārstāvji norādīja, ka viņiem esot idejas: pagaidām izstrādāto substrātu viņi dodot atpakaļ zemnieku laukiem bartera darījuma veidā, bet varētu cieto frakciju atdalīt no šķidrās, iepakot un pārdot, varbūt attīstīšot vēl kādu ražotni, piemēram, slieku audzēšanu. Deputāti ieteica uzbūvēt akvaparku, kas gan izsauca smieklus zālē.
Deputātu interesi izsauca arī firmu plānotie koģenerācijas staciju nodošanas termiņi: kamēr T. Teicāns solīja staciju uzbūvēt nākamgad, "EcoBeta" pārstāvji plāno to uzbūvēt tikai 2015. gadā. Uz deputātu jautājumu par šādu ražotņu izmaksām T. Teicāns pastāstīja, ka tās ir aptuveni 2 miljoni latu, vēsta laikraksts "Brīvā Daugava".
Deputāti nobalsoja par nodomu protokola slēgšanu ar abām firmām, bet tā tekstu vēl līdz domes sēdei precizēs pušu juristi. Galīgais lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 21. jūnijā Jēkabpils novada domes ārkārtas sēdē, informē "Brīvā Daugava".
Uz sarakstu
