Aptauja: Latvijas uzņēmēji palīdzību biežāk lūdz pašvaldībās, lietuvieši – tirdzniecības un rūpniecības kamerā

Jelgava, 12.janv., LETA. Lietuvā uzņēmēji pēc palīdzības visbiežāk vēršas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, bet Latvijā – savā pašvaldībā -, secināts aptaujā, ko Zemgales plānošanas reģions (ZPR) veicis, īstenojot projektu "Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveide un pieejamība Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā".

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis aģentūru LETA informēja, ka grupa Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta zinātnieku Zemgales un Kurzemes plānošanas reģionā, kā arī Ziemeļlietuvā veic apjomīgu pētījumu par uzņēmējdarbības atbalsta pieejamību un efektivitāti. Pētījuma sākumposmā kā Latvijas tā Lietuvas pusē jau notikusi gandrīz 200 ekonomiski aktīvu dažādu nozaru uzņēmēju anketēšana, bet Jelgavā nupat noslēgusies pirmā, aptuveni 30 dalībnieku fokusgrupas diskusija.

Apkopojot uzņēmēju pirmās anketēšanas rezultātus, secināts, ka respondentu pieredze un viedokļi ir stipri atšķirīgi. Lietuvā, piemēram, uzņēmēji pēc palīdzības visbiežāk griežas Tirdzniecības un rūpniecības kameras reģionālajā nodaļā, bet Latvijā - vietējā pašvaldībā. Savukārt mentoru sniegto atbalstu augstāk vērtē Latvijas uzņēmēji, bet Lietuvas komersanti šāda veida atbalstu tikpat kā neizmanto. Kā vienā, tā otrā robežas pusē respondenti norāda, ka uzņēmējdarbības sākšanai vai attīstībai vajadzīgās un pieejamās informācijas klāsts kopumā ir ļoti plašs, taču tā ir sadrumstalota un meklējama daudzos resursos.

Tāpat secināts, ka uzņēmēji savas zināšanas labprāt papildina dažādos bezmaksas semināros, mācībās, konsultācijās un tīklošanās pasākumos, arī pieredzes apmaiņas braucienos uz kaimiņu novadiem un reģioniem. Taču uzņēmēji no pakalpojumu sniedzējiem sagaida profesionālāku, precīzāku un vieglāk uztveramu informāciju, bet sarunās ar konsultantiem - lielāku iedziļināšanos katras konkrētās problēmas būtībā.

No aptaujas anketās sniegtajām atbildēm izriet, ka visumā mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki ir noskaņoti optimistiski, vairumā gadījumu domā par ražošanas jaudu palielināšanu, kā arī jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešanu.

Pētījums vēl turpinās, šomēnes līdzīga fokusgrupas diskusija notiks kaimiņvalstī Lietuvā, Rokišķu rajonā, bet darbs noslēgsies martā.

Kālis uzsvēra, ka pētījuma rezultāti kalpos uzņēmējdarbības atbalsta efektivitātes paaugstināšanai, inovatīva sadarbības modeļa un rekomendāciju izstrādei uzņēmējdarbības atbalsta politiku īstenotājiem.

Projekta aktivitāšu ieviešana ilgs līdz 2019.gada martam. Projekta kopējais finansējums ir 729 604 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības finansējums 620 163 eiro.

ZPR pārstāvis informēja, ka projekta kontekstā jau ir atvērts Uzņēmējdarbības atbalsta centrs Aizkrauklē, notikušas vairāku dienu apmācības mentoru "treneriem", kuri tālāk meklēs un apmācīs potenciālos mentorus no uzņēmēju vidus. Virkne aktivitāšu notiek arī Lietuvā, kas arī ietilpst kopējā finansējumā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2017.gada septembra sākumā Aizkraukles novada pašvaldības ēkā Lāčplēša ielā 1 atklāts Aizkraukles novada Uzņēmējdarbības atbalsta centrs.

Centra mērķis ir sniegt informāciju un konsultatīvu atbalstu personām, kuras ir sākušas vai vēlas sākt uzņēmējdarbību Aizkraukles novadā un tās apkārtnē.