Asares muiža – dendroloģiskais ainavu parks un Veselības taka

Jelgavas novada Asares pagastā Asarē atrodas 1749. gadā celtā Asares muižas kungu māja, kas līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja Valteru-Vittenheimu dzimtai. Līdz mūsdienām ir saglabājušās kungu nama drupas, muižas saimnieciskā apbūve; to papildina 18. gadsimtā veidotais romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks, kurā ierīkota Veselības taka.

Vēsture

Asares muiža pirmo reizi minēta 1569. gadā, kad tā bijusi Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera (1517-1587) galma ārsta Cahāriasa fon Veisa īpašumā. Veisu dzimtas pārvaldībā īpašums atradās gandrīz divus gadsimtus, proti, no 1569. gada līdz 1745. gadam. Vēlāk tas piederēja Altenbokumu dzimtai; 1749. gadā G. Altenbokums uzcēla barokālu pils ēku, kas arī uzskatāms par Asaru muižas kungu nama tapšanas laiku. Tā bija divstāvu celtne ar mansarda jumtu; fasādi izcēla centrālais mezonīns ar trīsstūrveida frontonu un sešiem pilastriem.

1756. gadā muiža un pils nokļuva Holteju dzimtas īpašumā, kurā atradās līdz pat 1832. gadam. Savukārt, kā pēdējie muižas īpašnieki līdz pat 1920. gada zemes reformai bijuši Valteri-Vittenheimi. Valteru-Vittenheimu laikā (ap 1840. gadu) muižas kungu namam agrīnās Tjūdoru gotikas stilā tika piebūvēti divi neogotiski sānu rizalīti ar kāpienveida zelmiņiem.

I Pasaules kara laikā pēdējie īpašnieki pili atstāja un tajā apmetās vācu armijas lidotāji. 1919. gadā Asarē tika dibināts Augškurzemes partizānu pulks, un šeit izvietoja pulka štābu. Pēc agrārreformas 1920. gadā muiža nokļuva valsts īpašumā; 1924. gadā muižas pilī tika nodibināta lauksaimniecības skola, bet 1926. gada janvārī ēka nodega.

Muižas apbūve

 

Kungu nama dienvidu spārns bijis sadalīts divos korpusos, no kuriem vienā esot bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu; ziemas dārzā auguši eksotiski augi, tai skaitā palmas, kā arī turētas zelta zivtiņas.

Zem pils bijuši izbūvēti plaši velvēti pagrabi, no kuriem veda vairākas pazemes ejas. Asares muižas plašā kompleksa apbūvē ietilpa augļu klēts un klēts, kalpu māja, smēde, muižas pārvaldnieka māja, saimniecības ēka, krogs, kapliča, brūži, brūža saimniecības ēka, kūts, brūža pārvaldnieka māja, kā arī Asares evanģēliski luteriskā baznīca.

Par Asares muižas bijušajiem īpašniekiem liecina uzraksti evanģēliski luteriskās baznīcas vitrāžās: Weiss (1569-1748); Grimberg gen Altenbokums (1748-1756);  Holteji (1756-1832); grāfi fon Valteri Wittenheimi (no 1832. gada).

Ainavu parks un pastaigu taka

Līdz mūsdienām ir saglabājušās kungu nama drupas, muižas saimnieciskā apbūve un 18. gadsimtā iekoptais dendroloģiskais ainavu parks, kas 19. gadsimta otrajā pusē papildināts. Parkā aug vairāki dižkoki – Liepu alejā aug divas dižliepas – un ir sastopama koku sugu dažādība, te aug Sibīrijas baltegles, duglāzijas, Švedera kļavas, kā arī dažādi košumkrūmi un lakstaugi.

Mūsdienās Asares muižas ainavu parkā ir iekārtota Veselības taka, kurā aplūkot Saules, Ēnas un Vecmāmiņas dobes. Tempļa kalna atjaunotajā lapenē bijusi muižnieku tējas dzeršanas vieta, no kuras pavēries skats uz pili. Teritoriju ietver laukakmeņu mūris.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu