Baltijas valstu premjeri parakstījuši līgumu par "Rail Baltica" projekta realizāciju

Foto: Ieva Lūka/ LETA
Foto: Ieva Lūka/ LETA

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis šodien Tallinā parakstīja Starpvaldību līgumu par projekta "Rail Baltica" realizāciju, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Līguma parakstīšana notika Igaunijā notiekošās Baltijas Ministru padomes ietvaros.

Kučinskis pēc līguma parakstīšanas norādīja, ka sekmīgi un noteiktajos termiņos īstenots "Rail Baltica" projekts ir visu trīs Baltijas valstu un plašāka reģiona kopīgā stratēģiskā interese. "Ar gandarījumu jāteic, ka pēdējā laikā ir sasniegts progress šā projekta attīstībā - panāktas un tiek ieviestas dzīvē vienošanās par ietvaru projekta iepirkumu organizēšanai un uzraudzībai, kā arī nacionālā līmenī ir vienošanās par trasējumu un robežšķērsošanas punktiem. Tās jāievieš dzīvē bez kavēšanās," uzsvēra Kučinskis.

Lai parakstītais līgums oficiāli stātos spēkā, tas jāratificē visu trīs valstu nacionālajos parlamentos. Līguma mērķis ir veicināt Eiropas sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanu ar vēlmi pilnībā integrēt Baltijas valstis un to galvaspilsētas Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa un transporta tīklos.

Līgums uzsver Baltijas valstu kopīgo mērķi - attīstīt "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. "Rail Baltica" ir nozīmīgs infrastruktūras projekts ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Polijai un Somijai, kā arī ES, kuras mērķis ir  attīstīt Eiropas transporta tīklus, ieskaitot Ziemeļjūras - Baltijas jūras transporta koridoru.

Līgums apstiprina Baltijas valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025.gadam, lai uzsāktu līnijas ekspluatāciju 2026.gadā. Tāpat līgums norāda uz ES finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz ES finansējumu ar atbalsta likmi līdz 85%.

Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.

 

Viss par: Latvijas ziņas