Belēvičs: Valsts nekad nespēs nodrošināt pietiekami daudz jauno ārstu rezidentūras vietu
Viņš uzsvēra, ka nav šaubu, ka jauni ārsti paaudžu nomaiņai Latvijā ir nepieciešami, bet diemžēl galvenais iemesls, kāpēc neizdodas speciālistus noturēt Latvijā un kāpēc viņi izmanto brīvas darbaspēka kustības iespējas visā Eiropā, ir nepietiekamais atalgojums.
Tas savukārt tiešā veidā ir saistīts ar veselības aprūpes budžetu, kurš proporcionāli no iekšzemes kopprodukta Latvijā ir zemākais Eiropas Savienībā, atzina ministrs.
Viņš stāstīja, ka valsts piedāvātās iespējas nekad nenosegs visas pretendentu vajadzības, jo uz rezidentūras vietām var pretendēt arī ārsti, kuri ir beiguši pamatstudijas iepriekšējos gados un vēlas sākt studēt rezidentūrā, apgūt kādu citu specialitāti līdzās jau apgūtajai vai arī pārkvalificēties.
Līdz ar to pretendentu skaits vienmēr būs lielāks par valsts iespējām - gan finanšu, gan apmācību resursu, skaidroja Belēvičs.
Otrs būtisks aspekts ir valsts finansētās studiju vietas un maksas studenti, ko valsts neregulē, bet kuri studijas beidzot arī šobrīd ir tiesīgi pretendēt uz valsts finansētu rezidentūru, stāstīja ministrs.
Šogad Rīgas Stradiņa universitātē pamatstudijas beidz 186 valsts, konkrēti, Veselības ministrijas (VM), finansēti jaunie ārsti un 24 ārsti absolvēs pediatrijas programmu. Savukārt Latvijas Universitātes pamatstudijas beidz 32 valsts, konkrēti, Izglītības un zinātnes ministrijas, finansēti jaunie ārsti un 38 maksas studenti, kas kopā veido 280 jaunos ārstus, stāstīja Belēvičs.
Viņš norādīja, ka valsts ne vienmēr varēs nodrošināt visu rezidentūras vietu skaitu pie, piemēram, augoša maksas studentu skaita, jo valsts to nevar regulēt.
Tāpat šobrīd piedāvātās 200 rezidentu vietas ir maksimālais iespējamais skaits esošajā budžeta situācijā un ievērojot valsts finansēto pamatstudiju vietu skaitu, uzsvēra ministrs.
Viņš gan atzīmē, ka jau tuvākajā laikā tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un finansēšanu. Noteikumos plānots paredzēt normu, ka uzņemšanai rezidentūrā priekšroka tiks dota tiem jaunajiem ārstiem, kuri uzrādīs līgumu ar pašvaldību ārpus Rīgas, par darba gaitu uzsākšanu reģionos, kur jau šobrīd tiek nodrošināta par 30% lielāka rezidenta alga.
VM ieskatā, tas būtu viens solis, lai kopā ar pašvaldībām risinātu mediķu nodrošinājuma un aprūpes pieejamību ārpus Rīgas, uzsvēra Belēvičs.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, mudinot atrast līdzekļus papildu 100 jauno ārstu rezidentūras vietām Latvijas slimnīcās, pretējā gadījumā absolvējušie medicīnas studenti varētu aizbraukt no Latvijas un turpināt savu profesionālo pilnveidošanos ārvalstīs, kurās ārsta darbs esot daudzreiz labāk apmaksāts.
Kā aģentūru LETA informēja LĀB mediju projektu vadītāja Sendija Burka-Šaicanova, šogad Latvijas universitāšu medicīnas fakultātes absolvēs 280 studentu, taču Latvijas slimnīcās patlaban ir pieejamas tikai 180 rezidentu vietas. Tas nozīmē, ka atlikušie 100 absolventi medicīnas izglītības iegūšanu varētu turpināt ārzemju klīnikās.
Uz sarakstu
Man pēc nedēļas valsts eksāmens, domāju, ka zinu, cik tieši grūti tas ir. Samazinot skaitu iegūs naudu, par ko nodrošināt rezidentūras algas un maksāt cilvēka cienīgu algu.
Samazinās un ko tad darīs? Zini cik daudz uzsāk studijas, piemēram LU studijas uzsāk ~120 studenti, bet redzi, ka pabeidza šogad cik maz, medicīna nav vienkārša nozare ko studēt, tā ir visa dzīve.
Vai ministrs tiešām ir tik aprobežots, ka neredz vienu vienkāršu iespēju - samazināt uzņemto studentu skaitu, un tiem arī nodrošināt pienācīgu rezidentūru viņu izvēlētajā speciālitātē.
Man pēc nedēļas valsts eksāmens, domāju, ka zinu, cik tieši grūti tas ir. Samazinot skaitu iegūs naudu, par ko nodrošināt rezidentūras algas un maksāt cilvēka cienīgu algu.
Vai ministrs tiešām ir tik aprobežots, ka neredz vienu vienkāršu iespēju - samazināt uzņemto studentu skaitu, un tiem arī nodrošināt pienācīgu rezidentūru viņu izvēlētajā speciālitātē.