Cīņā par mazākumtautību skolu autonomiju krievu skolu aizstāvji sola rīkot referendumu
Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā izgāzušos mēģinājumu virzīt šādu iniciatīvu portālā "Manabalss.lv", ideja tiks virzīta referenduma veidā.
Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919.gadā pastāvējušās kārtības izglītībā.
Kā novēroja LETA, uz ceturtdienas pēcpusdienā notiekošo protesta akciju sanākuši aptuveni 500 cilvēku. Viņiem līdzi, kā ierasts, ir plakāti, kas vēsta par Izglītības un zinātnes ministrijas virzītās reformas potencionālo ļaunumu. Protests notiek muzikālā pavadījumā, daudziem sanākušajiem līdzi ir balti baloni ar tajos iekšā ieliktu gaismiņu.
Akcija, kas šoreiz nodēvēta par "Gaismas gredzenu", sākās pie Izglītības un zinātnes ministrijas. Vēlāk protestējošie devās gājienā pa Vecrīgu.
Kā ziņots, Ministru kabinets decembra sākumā izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.
Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.
Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā - 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski - sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada - visas vidusskolas posma klases.
Uz sarakstu
