Jēkabpilī sākas Hercoga Jēkaba 400 gadu jubilejas svinības
Šo ceturtdien 400 gadu jubileju svinēs Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks Jēkabs Ketlers, kura diženo darbu veikums savā laikmetā viņa mazajā valstī, Eiropā un pat ārpus tās atspoguļojas arī Jēkabpilī, kurai arī šis gads ir nozīmīgs – 340.gadadiena, kopš hercogs Jēkabs tai piešķīra pilsētas tiesības un padarīja iepriekšējo ciematu par plaukstošu pilsētu, dodot tai arī savu vārdu.
Vēstures avoti diezgan pārliecinoši vēsta, ka 1670.gadā hercogs Jēkabs tolaik dēvētajam brīvciemam jeb slobodai piešķīra pilsētas jeb Magdeburgas tiesības un deva vārdu Jakobstadt (tautā – Jēkabmiests), nosakot arī ģerboni. Bet vai zini, kā tas radās? Vieni runā tā, citi tā, tādēļ ir radušās vairākas leģendas. Tad nu šoreiz ielūkosimies, kā pie tā «vainojams» hercogs Jēkabs.
Lūsis vai lapsa?
Jaunās pilsētas ģerbonī Kurzemes valdnieks vēlējies redzēt lūsi, ko viņš it kā nomedījis netālu no vēsturiskā ciemata izcelšanās centra – Salas kroga. Leģenda vēsta, ka reiz hercogs Jēkabs devies medīt. Ilgi viņš klīdis pa savas hercogistes mežiem, bet medījuma tā arī nav bijis. Aizklīdis hercogs līdz Daugavas krastiem. Un te, kur radies, kur ne — zem kuplas egles stāv lūsis. Nomedījis hercogs lūsi. Un nu tikai tad pamanījis, ka tuvumā ir neliela pilsētiņa. Tas bijis Salas kroga miests.
"Par godu savam medījumam es šo pilsētiņu nosaukšu savā vārdā - par Jēkabpili, bet tās ģerbonī lai ir lūsis,» izlēmis hercogs. Tā arī noticis, tādēļ vēl joprojām ne tikai Jēkabpils ģerbonī redzams lūsis zem egles, bet arī pilsētas vēsturiskajā Vecpilsētas laukumā tas iemūžināts no metāla.
Citi vēsturnieki gan apgalvo, ka hercogs esot nošāvis lapsu, tikai ģerboņa zīmējums bijis tik neskaidrs, ka pēcāk to sajaukuši ar lūsi. Bet, tā vai citādi, kopš 1670.gada Jēkabpils ir pilntiesīga pilsēta ar lūsi un egli ģerbonī.
Izmantotie avoti: http://lv.wikipedia.org/wiki, http://www.jekabpils24.lv, http://www.jekabpils.lv un http://www.vietas.lv (Daigas Kalniņas publikācija, NRA). Raksts tapis sadarbībā ar SIA "E-Kredīts".
Hercogs Jēkabs un Jēkabpils šoruden svin 400 un 340
Nākamajos rakstos varēsi lasīt par senajiem plostniekiem un strūdziniekiem, kuru vārds ir nedalāms no Jēkabpils izveides vēstures, plaukstošās pilsētas pārvaldi un hercoga Jēkaba veiksmīgi attīstīto saimniecību un metālrūpniecību, kādu viņš bija izvērsis arī visā hercogistē.
Uz sarakstu
