Jēkabpils slimnīcas vadītājs: Rokas ir "izgrieztas" - līgumu nāksies parakstīt

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG

Rokas mums faktiski ir "izgrieztas" un ārstniecības iestādes finansēšanas līgumu, visdrīzāk, nāksies parakstīt, aģentūrai LETA atzina Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadītājs Ivars Zvīdris.

"Ja mēs vēl ilgi pretosimies, tad varēs uzskatīt, ka mums līguma vispār nav, tad mēs netiksim pie vadības informācijas sistēmām, citām darbam nepieciešamām lietām. Vārdu sakot, viss tiek darīts tā, lai tiktu pasniegts, ka mums nekas nav atņemts un viss ir kārtībā, kaut arī reāli pakalpojumu programmās ambulatorajā daļā ir finansējuma samazinājums," skaidroja Zvīdris.

Slimnīcas vadītājs norādīja, ka ir gan saņemta arī garantijas vēstule, kurā teikts, ka tad, kad Finanšu ministrijā atbrīvosies līdzekļi, ārstniecības iestādei tikšot pārslēgti līgumu pielikumi ar programmām. Citiem vārdiem sakot - slēdziet līgumu tagad un ceriet, ka līdzekļi tiks piešķirti. Faktiski gan speciālistu, gan dienas stacionāra, gan diagnostikas programmās patlaban ir finansējuma samazinājums, kas rēķināms vairākos desmitos tūkstošu eiro.

Sakot, ka skaitļi ir ļoti samudžināti, konkrētas summas slimnīcas vadītājs pagaidām nevēlējās publiski nosaukt.

"Šobrīd ir skaidrs, ka Rīgas slimnīcas ir saņēmušas līdzekļu pielikumus, bet lauku slimnīcām, kurai vairāk, kurai mazāk, finansējums ir samazināts. Un šobrīd neizskatās iespējams izveidojušos situāciju kaut kādā veidā izmainīt," norādīja Zvīdris.

Jau ziņots, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) neplāno reģionālajām slimnīcām atgriezt finansējumu iepriekšējā gada apjomā un norāda, ka tām slimnīcām, kuras pagājušajā gadā ambulatoros pakalpojumus sniedza mazākā apjomā, nekā bija paredzēts, šogad ir līdzekļu samazinājums.

Runājot par reģionālo slimnīcu vēlmi finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem saņemt iepriekšējā gada līmenī, Belēvičs iepriekš sacīja, ka jau vairāk nekā 90% valsts un privāto pakalpojumu sniedzēju ir parakstījuši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un viņš vidēji reizi stundā saņem īsziņu par kārtējā līguma noslēgšanu.

Belēvičs izteicās, ka viņa "uzdevums kā veselības ministram ir nevis izdabāt katras mazas uzņemtās līgumsaistības neizpildījušas slimnīcas vadībai, bet apmierināt pacientu veselības aprūpes vajadzības". Tāpat viņš atzīmēja, ka kopumā šogad slimnīcām finansējums gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn.

Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) datiem kopumā visām slimnīcām finansējums par ambulatorajiem pakalpojumiem šogad ir palielināts par 1 003 276 eiro, bet stacionārajiem pakalpojumiem - par 1 855 598 eiro. Savukārt kopējais finansējums visām reģionālajām slimnīcām ambulatoro pakalpojumu sniegšanai šogad ir par 260 000 eiro lielāks nekā pērn.

Belēvičs skaidroja, ka finansējums ir lielāks, pateicoties līdzekļu pārdalei, kā arī atrodot ietaupījumu no padotības iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Līgumus neslēdzošās slimnīcas Belēvičs iedalīja trīs grupās. Pirmā grupa ir slimnīcas, kurām finansējums par ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem šogad ir lielāks, bet kuras tik un tā vēl nav noslēgušas līgumus. Ministrs esot uzdevis NVD informēt šo slimnīcu darba devēju, proti, attiecīgo pašvaldību vadītājus par situāciju.

Kā liecina VM dati, šādas slimnīcas, kurām finansējums abās pozīcijās ir lielāks, bet kuras pagaidām nav noslēgušas līgumu, ir Alūksnes slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca. Tomēr pēc VM rīcībās esošās informācijas, Rēzeknes slimnīca līgumu pagaidām nav parakstījusi saistībā ar apvienošanos starp slimnīcu un poliklīniku, kas ir tehniskas dabas jautājums.

Alūksnes slimnīcai ambulatoro pakalpojumu sniegšanai paredzēti par 3309 eiro vairāk nekā pērn, bet stacionāro pakalpojumu sniegšanai - 14 598 eiro. Savukārt Vidzemes slimnīcai ambulatorajiem pakalpojumiem šogad piešķirti par 15 235 eiro vairāk nekā pērn, bet stacionārajiem pakalpojumiem - 74 415 eiro.

Otrajā grupā ministrs iedalīja tās slimnīcas, kurām šogad finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem būs mazāks, bet stacionārajiem - lielāks, rezultātā tik un tā veidojot lielāku kopējo naudas apjomu nekā pērn. Pie šādām slimnīcām pieder Krāslavas un Madonas slimnīca.

Krāslavas slimnīcai šogad finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem aprēķināts par 4145 eiro mazāks nekā pērn, bet kopējais finansējuma apjoms pieaudzis par 2627 eiro. Savukārt Madonas slimnīcai finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem šogad aprēķināts par 2839 eiro mazāks nekā pērn, tomēr kopējais finansējuma pieaugums plānots 7648 eiro apmērā.

Savukārt trešajā slimnīcu grupā ietilpst slimnīcas, kurām arī pēc atrasto 460 000 eiro sadalīšanas finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem būs mazāks. Tas saistīts ar lielo pakalpojumu "neizstrādi", proti, slimnīcas nav iztērējušas visu piešķirto naudu kāda pakalpojuma nodrošināšanai.

Pie šādām slimnīcām pieder Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Cēsu klīnika, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Līvānu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.

Piemēram, kā liecina VM informācija, Jēkabpils slimnīca pērn piedāvāja 33 pakalpojumus, no kuriem deviņu mēnešu periodā desmit pakalpojumi izpildīti lielākā apmērā, nekā bija plānots. Savukārt 23 pakalpojumi izpildīti mazākā apmērā, nekā plānots, tajā skaitā 16 pakalpojumi izpildīti mazāk par 90% no plānotā. Jēkabpils slimnīcai šogad ambulatorajiem pakalpojumiem paredzēts par 102 530 eiro mazāk nekā pērn, savukārt stacionārajā sadaļā slimnīcai paredzēts pieaugums 54 490 eiro apmērā.

Belēvičs uzsvēra, ka metode - "saņemt naudu, nesniegt pakalpojumu, bet nākamajā gadā prasīt tikpat" - nestrādās. "Šī metode nedarbojas attiecībā uz valsti. Valsti nevar izspiest," noteica ministrs.