Jēkabpils šoruden svin 340 dzimšanas dienu
Šis gads ir ļoti nozīmīgs ne tikai Jēkabpilij, bet arī tās dibinātājam – Kurzemes un Zemgales hercogistes valdniekam Jēkabam Ketleram, kurš tālajā 1670.gadā plaukstošajam ciematam Daugavas kreisajā krastā piešķīra pilsētas tiesības. Proti, hercogs šogad, oktobrī, svin savu 400.jubileju, bet viņa izlolotais bērns – Jēkabpils – 340 gadus.
Katrai pilsētai un nozīmīgai vietai ir savi nostāsti un vairākas izcelšanās leģendas. No tām gan parasti vienu uzskata par pareizāko, visbiežāk to, kurai ir visvairāk piekritēju. Par to arī vairākos gabaliņos lasāmvielas :) Šoreiz neliels ieskats vēsturē, kura tiek uzskatīta par pareizo.
Kara bēgļu un vecticībnieku glābiņš - "sloboda"
Latvijas teritorijā noticis ir tāds Ziemeļu karš, sadalīts vairākos periodos, kuriem variēti vairāki nosaukumi. Vienā no pirmajiem, tāpat kā vēlāk, par varu Baltijas reģionā cīnījās trīs lielvaras - Zviedrijas un Krievijas impērijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts. Robežšķirtne tam bijusi Daugava, kas atdalījusi Latgali un Vidzemi no Kurzemes – Zemgales hercogistes (kas šai karā pasludināja neitralitāti, taču faktiski cieta arī ievērojami), bet kā robežpunkts un citādi stratēģiski svarīga vieta izveidojusies tieši jau pirmo vācu krustnešu izveidotais ciematiņš teritorijā ap Krustpili un Jēkabpili.
Tā nu aptuveni Otrā (vai arī Pirmā, vērtējot dažādus avotus) Ziemeļu kara laikā (1655.-1661.gads) tā bēgļi no Krievijas ieradās šajā pusē meklēt patvērumu. Iemesls saprotams – hercogistes neitralitāte. Ienācējiem sākotnējā nodarbošanās bijusi visai aizraujoša - lāču dīdīšana, ubagošana un laupīšana. Tādēļ likumsakarīgi, ka 1655.gadā arī pirmo reizi vēstures avotos šī kara bēgļu apmetne dēvēta par slobodu, latviski – brīvciemu. Šis nosaukums saistāms arī ar to, ka minētajā vietā izveidojās Krievijā vajāto vecticībnieku apmetne.
Internacionāla pilsētiņa, nelūgtie – letiņi un vāci
Bez Krievzemē to vajātajiem tautiešiem un citiem slāvu izcelsmes pārstāvjiem slobodā apmetās arī karā cietušie poļi un lietuvieši. Runā, ka pats hercogs Jēkabs izstrādājis noteikumus, ka tikai šo tautu pārstāvji ciematā var apmesties, savukārt vāciešiem un latviešiem sākumā bijis pat liegts tur palikt pa nakti, tiem atļauts saimniekot pilsētas labajā, Krustpils pusē. Turklāt par pilsētas galvu varēja kļūt tikai slāvs, bet tās pārvaldē darboties poļi.
Vispār Jēkabam bijis vienalga, kādās valodās runā viņa padotie – galvenais, lai tik maksā nodokļus. Tādēļ Kurlandes pilsētās perfekti sadzīvoja latvieši, vācieši, holandieši, poļi, krievi un ebreji.
Izmantotie avoti: http://lv.wikipedia.org/wiki, http://www.tobago.lv, http://www.jekabpils.lv un http://www.vietas.lv (Daigas Kalniņas publikācija, NRA). Raksts tapis sadarbībā ar SIA "E-Kredīts".
Nākamajos rakstos varēsi lasīt par senajiem plostniekiem un strūdziniekiem, kuru vārds ir nedalāms no Jēkabpils izveides vēstures, plaukstošās pilsētas pārvaldi, hercoga Jēkaba veiksmīgi attīstīto saimniecību un metālrūpniecību, kādu viņš bija izvērsis arī visā hercogistē, un leģendu par Jēkabpils ģerboņa rašanos.
Uz sarakstu
