Kā radušies kredīti?

Foto: Freerangestock.com / fito

Dzīvojot 21. gadsimtā, daudzas lietas ir kļuvušas tik pašsaprotamas, ka cilvēki reti aizdomājas par to, kā tās ir radušās. Mēs izmantojam naudu kā ekvivalentu it visam pārējam. Pat laiks tiek mērīts naudā. Mēs sēžam pie galdiem, nēsājam drēbes, savas mantas liekam somās, dzīvojam dzīvokļos. Un pat nedomājam par to, ka varētu būt arī citādi un ka tā, kā ir tagad, nav bijis vienmēr. 

Arī kredīti nav radušies vienā dienā. Patiesībā tiem ir gara un interesanta vēsture, un pirmsākumos neviens pat nespēja iedomāties, ka nākotnē pietiks vien nosūtīt īsziņu, lai jau pēc piecpadsmit minūtēm saņemtu naudu! Lasi tālāk un ienirsti kredītu pasaules vēsturē!

Kad vēsturē pirmo reizi tiek pieminēti kredīti?
Kad mēs runājam par kredītiem, daudzi pat nenovērtē, cik mūsdienās tos ir vienkārši saņemt. Taču jāņem vērā, ka cilvēcei pagāja gadu tūkstoši, līdz tika radīta funkcionāla un ērta sistēma, kas tiešām darbojas. Ko tad mūsu senči darīja, kad viņiem vajadzēja naudu? Un kā izskatījās naudas aizņemšanās laikos, kad nebija izgudrots ne internets, ne viedtālruņi? Un pat ne bankas!

Barters
Ja raugās uz naudas vēsturi, jāielūkojas apmēram 14 tūkstošus gadu senā pagātnē. Jau 12 gadu tūkstotī pirms mūsu ēras cilvēki pazina tādu darījumu formu kā barters – viņi mainījās ar precēm un lietām, kas viņiem bija, lai iegūtu to, ko viņiem vajadzēja, parasti darbarīkus vai ieročus. Tas nozīmē, ka barterveida darījumi ir senāki nekā, piemēram, lauksaimniecība! Bartera darījumos parasti tika izmantotas preces, kas palika pāri pēc ikdienas vajadzību apmierināšanas. Piemēram, ja fermerim palika pāri raža, viņš varēja atlikumu iemainīt pret kaut ko citu, kas viņam bija vajadzīgs. Kredīti bartera veidā gan nebija īpaši ērti izsniedzami.

Kaut arī nauda tika izgudrota jau sen, arī mūsdienās vēl ir sastopami barterdarījumi. Pirmkārt, tie ir ļoti izplatīti mazāk attīstītās ekonomikās un it īpaši cilšu apdzīvotos apgabalos. Otrkārt, tas ir starp valstīm izmatots darījumu veids situācijās, kad pret kādu valsti tiek piemērotas sankcijas, piemēram, Irāna dod naftu Ķīnai apmaiņā pret to, ka Ķīna uzbūvē Irānai kādu dambi vai spēkstaciju.
Bet nu atpakaļ pie vēstures.

Īsa naudas vēsture
Apmēram devītajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras dažās sabiedrībās sāka parādīties kaut kas līdzīgs mūsdienu monētām. Apmēram šajā laikā var redzēt, kā rodas pirmie kredītu aizmetņi. Cilvēki aizņēmās "naudu" un par to norēķinājās ar precēm vai lietām.

Pirmās monētas
Par pirmajiem naudas aizmetņiem var runāt senajā Ķīnā. Cilvēki saprata, ka nav īpaši ērti nesāt līdzi preces, ko varētu iemainīt bartera darījumos, it īpaši tad, ja preču bija daudz vai tās bija smagas. Tā vietā, lai staipītu līdzi smagus podus ar labību, ķīnieši radīja īpašas zīmes, kas kalpoja kā apliecinājums tam, ka cilvēks vēlas tirgoties, kā arī apzīmēja konkrēto maiņai pieejamo preci. Vēlāk šīs zīmes aizvietoja abstraktas monētas, kuru nozīme vairs nebija piesaistīta vienai konkrētai precei.

Savukārt citas vēstures liecības par naudas pirmsākumiem vēsta, ka seno romiešu kareivji algu saņēma sāls veidā. No tā, domājams, arī radies angļu valodas vārds "salary" – sāls saņemšanas brīdis.

Monētas, kas atbilst mūsdienu izpratnei par naudu, tika radītas Līdijā – mūsdienu Turcijā, apmēram 600. gadā pirms mūsu ēras. Tās tika veidotas no dabiskā zelta un sudraba sakausējuma. 

Pirmā papīra nauda
Pirmo papīra naudu izgudroja ķīnieši aptuveni mūsu ēras 700. gadā, uzreiz pēc tam, kad bija izgudrojuši drukāšanu ar blokiem.

Kad Marko Polo apmeklēja Ķīnu 13. gadsimtā, viņam šī ideja likās interesanta, un viņš to aizveda sev līdzi atpakaļ uz Eiropu, kurā tolaik par starptautiski lietojamu valūtu bija kļuvis Itālijas florints (monētās). To lietoja un pieņēma visā Eiropā.

Papīra nauda Eiropā ieviesās tikai 17. gadsimtā, kad bankas sāka izsniegt saviem klientiem lapiņas (jeb vekseļus), kas kalpoja kā apliecinājums tam, ka noteiktā laikā tiks samaksāts noteikts daudzums zelta. Eiropieši atklāja, ka ir daudz ērtāk apmainīties ar šīm banku izsniegtajām zīmītēm nekā nesāt līdzi maišeļus ar smagu zeltu vai citu metālu.

Pirmās kredītkartes
Pirmā kredītkarte tika izgudrota 1946. gadā. Salīdzinot ar mūsdienu kredītkartēm, tās funkcijas bija ierobežotas, taču tieši no tās ir attīstījušās mūsdienās tik populārās Visa un MasterCard kartes.

Astoņdesmitajos gados nauda pamazām sāk iegūt digitālu formu. Bankomāti un norēķini ar kartēm kļūst arvien populārāki.
21. gadsimtā arvien populārāks kļūst vēl kāds cits naudas veids – kibervalūtas. Kaut kas, ko mūsu senči nespētu pat iedomāties. Nauda, kuras fiziski nemaz nav un kas eksistē tikai tīmeklī. Piemēram, BitCoin. Tā tiek lietota visā pasaulē, un būtībā nepieder nevienam.
Jo specifiskāka nauda, jo specifiskāki kredīti un likumi, kas to regulē. Taču arī tas neradās vienā dienā!

Pirmie kredīti
Par kredītiem mūsdienu izpratnē var sākt runāt tajā laikā, kad tika ieviests kaut kas mūsdienu naudai līdzīgs. Kaut arī apmaiņa ar precēm un kaut kā aizdošana arī būtu uzskatāma par kredītu, kredīti tā pa īstam sāka ieviesties līdz ar metāla naudu. 

Senās Romas laikā kā "bankas" darbojās privātpersonas, kas būtībā arī nodrošināja visus tā laika naudas aizdošanas darījumus. Kredīti bija izteikti privāts bizness. Pirmajiem kredītdevējiem bija regulāri klienti, kas aizņēmās naudu. Šādi kredīti tika izsniegti kā "ražas dienas aizdevumi". Mūsdienās tos var pielīdzināt ātrajiem kredītiem, kas būtībā tiek izsniegti uz termiņu līdz nākamajai algas dienai. Aizdevumi bija ar ļoti zemām procentu likmēm. Sabrūkot Romas Impērijai, pazuda arī šie privātie uzņēmēji. Viņu vietā stājās bagātnieki, kas, izmantojot savu dominējošo pozīciju, kļuva vēl bagātāki.

325. gadā (mūsu ēra) reliģiskie līderi jebkura veida aizdošanu, kuras procentu likme pārsniedza vienu procentu mēnesī, pasludināja par augļošanu, kaut gan par augļošanu tolaik sauca teju visus naudas aizdevumus. Tas noveda pie situācijas, kad vārds "augļošana" tika lietots pārmērīgi, zaudēja savu sākotnējo nozīmi un radīja neskaidrības par to, kuri kredīti ir augļošana un kuri – pieņemama naudas aizdošana.

Viduslaiki
Kad nāca tumšie viduslaiki (11. un 12. gadsimts) un vēlīnie viduslaiki, galvenie naudas aizdevēji jeb kredītizsniedzēji bija ebreji, jo kristiešiem bija aizliegts nodarboties ar augļošanu (jeb izsniegt kredītus, par kuriem tika saņemti procenti). Arī ebrejiem teorētiski bija aizliegts augļot, taču šis ierobežojums attiecās tikai uz darījumiem ar citiem ebrejiem. Kredīti joprojām varēja tikt brīvi izsniegti, ja vien saņēmējs bija kādai citai reliģijai piederīgs.

Šāda nevienlīdzīga attieksme radīja izteiktu ebreju dominanci banku nozarē. Kamēr kristiešiem tas bija aizliegts, uz ebrejiem aizliegumi attiecās tikai savas kopienas ietvaros. Tā laika gaitā izveidojās izteikts ebreju pārākums šajā jomā. Piemēram, Venēcijā tirgotāji aktīvi izmantoja iespēju aizņemties naudu no šādiem ebreju uzņēmējiem, kam bija atļauts strādāt noteiktās pilsētas vietās. Tādējādi ar laiku šie ebreji kļuva ļoti bagāti.

Vēl kāds cits Viduslaikos pazīstams veids, kādā tika izsniegti un atmaksāti kredīti – dzimtbūšanas un klaušu krustojums. Persona, kurai nekā nebija, varēja aizņemties naudu vai kādus citus līdzekļus un tos atstrādāt. Aizņēmējs strādāja kredītdevēja īpašumā, līdz viņi bija norēķinājušies.

Foto: Freerangestock.com / Archive

Lombardi
Viens no senākajiem veidiem, kādā tika izsniegti kredīti, ir lombards. Pirmie lombardi ir zināmi jau no seno grieķu un romiešu laikiem. Tie bija izsniedzējam droši kredīti. 

Būtība bija ļoti līdzīga mūsdienu lombardiem – persona, kurai bija nepieciešams kredīts, devās uz lombardu un kā garantiju tam, ka kredīti tiks atmaksāti, ieķīlāja kādu sev piederošu lietu. Tā kalpoja kā nodrošinājums. Tika norunāts termiņš, uz kādu nauda tiek aizdota, un noteikta arī likme (vienreizēja maksa jeb procenti), kas pēc šī nolīgtā termiņa būs jāsamaksā, lai atgūtu savu ieķīlāto mantu. Ja manta netiek izpirkta līdz norunātajam termiņam (piemēram, 30 dienām), tad tā kļūst pieejama iegādei citiem.

Zināmā mērā šādu lombardu praksi var saukt arī par nodrošinātiem seno laiku ātrajiem kredītiem. Un šādas iestādes pastāv arī mūsdienās ļoti daudzās pilsētās Rietumu kultūrā. Šādi nodrošināti kredīti tiek izsniegti ar daudz mazākām procentu likmēm nekā tie, kuriem nav nodrošinājuma (ātrie kredīti). Tam, protams, ir pavisam vienkāršs skaidrojums – naudas aizdevējs, aizdodot naudu un pretī paņemot kādu mantu, riskē daudz mazāk. Jo pēc noteiktā termiņa aizdevējs vai nu saņems naudu un procentmaksājumus, vai arī iegūs savā īpašumā ieķīlāto lietu, ko varēs pārdot tālāk un atgūt aizdoto naudu.

Kā radās aizņemšanās un aizdošanas likumi?
Lai to noskaidrotu, jādodas atpakaļ uz seno Babiloniju, kur aptuveni divus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras dzīvi noteica Hamurapi likumu kodekss, kas slavens ar savu strikti izteikto "aci pret aci" principu ieviešanu. Šis likumu kodekss arī noteica likumus saistībā ar procentu likmēm par kredītiem, maksājumiem un parādiem.

Dosimies tālāk uz seno Romu mūsu ēras sākumā. Šajos laikos reliģijas bija galvenā aizdošanas un procentmaksājumu uzraudzības iestāde. Tieši baznīcas bija tās, kas pievērsās naudas došanas ētiskajiem aspektiem un tam, vai par naudas aizņemšanos būtu jāmaksā procenti.
Romas likumos tika strikti norādīts, kurām iedzīvotāju grupām ir jāmaksā procenti par savām parādsaistībām. Kristiešiem bija aizliegts prasīt procentus par saviem aizdevumiem (jeb augļot), tas pats attiecās arī uz musulmaņiem. Savukārt ebreju likumi noteica, ka procentus nedrīkst prasīt tikai no citiem ebrejiem, savukārt tiem, kas nav ebreji, kredīti var tik izsniegti, pieprasot par to procentmaksājumus.
Foto: Freerangestock.com / AlesandarMomirovic

Kā radās banku sistēma, kas pazīstama mūsdienās?
No senās Romas mūsdienās ir ieviestas daudzas lietas, un nav nekāds brīnums, ka bankas arī nāk no šiem radošajiem cilvēkiem. Tieši senie romieši bija tie, kas lika pamatus tai banku sistēmai, kas pazīstama mūsdienās un ir izplatīta visā pasaulē.

Jau Bībelē tiek aprakstītas pirmās bankas – soli, pie kuriem sēdēja augļotāji (un kuri tika patriekti no tempļiem). Pirmās bankas izskatījās pavisam vienkārši – naudas aizdevēji sēdēja aiz saviem galdiem (latīniski – "banca", tā arī radies vārds banka) un aizdeva naudu tiem, kam tā bija vajadzīga. Respektīvi – tika izsniegti kredīti. Kad aizdevējam sāka šķist, ka šāds bizness ir pārāk nogurdinošs vai nav gana ienesīgs, viņš salauza savu solu un devās meklēt laimi citur. Sola salaušanu apzīmēja frāze "banca rupta" – tā arī radies mūsdienu termins "bankrots".
Mūsdienās gan neviens nebankrotē uz salauzta sola, taču tieši tā izskatījās pirmie kredīti un uzņēmēji, kas tos izsniedza.

Par pirmajām starptautiskajām bankām var sākt runāt līdz ar Rotšildu dzimtu – Majers Amšels Rotšilds nosūtīja savus dēlus uz citām Eiropas pilsētām, lai viņi tur atvērtu bankas, tādējādi radot savu starptautisko darījumu tīklu. Gadsimta laikā Rotšildi kļuva par vienu no pasaules bagātākajām ģimenēm. Un kur bankas, tur kredīti.

Kas no senajiem laikiem ir saglabājies mūsdienās?
Kaut arī finanšu darījumu veids un forma civilizācijas pastāvēšanas laikā ir mainījies un apmetis milzu kūleni (no bartera ar fiziskiem materiāliem labumiem līdz virtuālai naudai, kuru neviens nekontrolē), daudz no tā, kas ir pieredzēts vēsturē, ir saglabājies arī mūsdienās. 
Barteri. Pa pusei jokojot, pa pusei nopietni var sacīt, ka mūsdienās barters joprojām ir populārs, taču tiek apzīmēts nedaudz citādi – par "šokolādīti"! Šokolādes tāfelīte arī daudzējādā ziņā ir citu lietu ekvivalents – tā tiek izmantota kā pieklājīgs, taču neuzbāzīgs naudas aizstājējs situācijās, kad neviena no pusēm negūst īpašu finansiālu labumu, taču kaut kāda veida darījums ir noticis – norakstīts mājasdarbs, atdāvināts istabas augs vai sarīkota neliela talka mēbeļu pārbīdei.
Lombardi. Latvijā ļoti populāri joprojām, tiesa, pieņem tikai noteiktas lietas – pārsvarā – elektropreces un rotaslietas.
Procentmaksājumi. Respektīvi – tā augļošana, ko centās izskaust agrīnie kristieši, nu zeļ un plaukst. Augļošana jeb kredīti vairs netiek uzskatīti par aizliegto nodarbi, kā arī – šī nozare vairs nav pieejama vien ebrejiem.

Kredīti ir viena no populārākajām finanšu darījum formām. Tie ir plaši pieejami, kā arī ar ļoti dažādām procentu likmēm un nosacījumiem. Mūsdienu pasaulē ir izplatīti trīs veidi, kādos tiek izsniegti kredīti:
Bankas – liela finanšu institūcija, kas nepieciešamības gadījumā saviem klientiem izsniedz kredītus. Bankas rūpīgi pārbauda katru savu klientu, kredīti tiek izskatīti pēc tā, vai kredītņēmēja ienākumi (tie, par kuriem banka ir informēta), ir pietiekami, lai banka būtu droša, ka nauda tiks atdota. 
• Kredītkartes – rietumu pasaulē ir daudz uzņēmumu, kas specializējas kredītkaršu izsniegšanā. Latvijā šis naudas aizdošanas veids tikai pamazām kļūst populārs, taču citās valstīs cilvēki savu dzīvi nespēj iedomāties bez kredītkartes. Darbības princips ir vienkāršs – personai ir pieejams noteikts naudas limits (piemēram, 1000 eiro), kas vienkārši ir piesaistīts kredītkartei. Kamēr šī nauda netiek izmantota, par to nekas nav jāmaksā, izņemot apkalpošanas maksu. Savukārt brīdī, kad nauda ir nepieciešama, vienkārši var izmantot kredītkarti kā jebkuru citu maksājumu karti – lai izņemtu naudu no bankomāta vai norēķinātos par pirkumiem veikalā. Lietotājs maksā procentus tikai par to naudas daļu, ko ir izmantojis. Kā arī lietotājam ir pieejams viss limits. Kad tas ir iztērēts, tas atkaļ var kļūt pieejams, kad nauda ir atgriezta.
 Ātro kredītu izsniedzēji – daži uzņēmumi specializējas tieši ātro kredītu izsniegšanā. Kredīti tiek izsniegti reģistrētiem klientiem, kas ir apliecinājuši, ka viņu maksātspēja ir pietiekama, lai pēc noteiktā termiņa atgrieztu naudu. Kad klients ir reģistrējies un aizpildījis datus par sevi, tiek izskatīta maksātspēja un noteikts limits, līdz kuram kredīti var tikt izsniegti. Parasti limits tiek palielināts, ja sekmīgi tiek atdoti pirmie kredīti. Reģistrācija notiek internetā un naudas saņemšana – ar pārskaitījumu uz bankas kontu.

Vēsture ir aizraujoša, vai ne? Un mēs pat nenojaušam, kas gaida nākotnē! Iespējams, reiz vēstures grāmatās stāstīs par to, kāda bija finanšu sistēma 21. gadsimtā, un vērtēs, vai tā bija veiksmīga. Ja vēlies uzzināt vairāk par to, kā kredīti tiek izsniegti mūsdienās, apmeklē vietni viasms.lv un noskaidro praksē!