"Latvijas Krājbanku" atzīst par maksātnespējīgu (video) - papildināts
Rīgas apgabaltiesa vakar "Latvijas Krājbanku" ("Krājbanka") pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par "Krājbankas" maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.
Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu "KPMG Baltic", bet kā "Krājbankas" pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.
Administratora pārstāvis Jānis Ozoliņš žurnālistiem pēc sprieduma pasludināšanas sacīja, ka viens no darbības aspektiem ir apzināt bankas sanācijas iespējas, kā tas jau iepriekš izskanējis. Tas tiks darīts mēneša laikā un šai laikā jāizstrādā arī sanācijas plāns. Ja to neizdosies paveikt un sanācija nebūs iespējama, tiks lemts par bankrota procedūras sākšanu un visu, kas ar to saistīts.
Viņš sacīja, ka pirmais, ko administrators tagad darīs, būs "Krājbankas" menedžmenta pārņemšana no pilnvarnieka. Paralēli tiks turpināts darbs pie bankas inventarizācijas. Viņš arī atzīmēja, ka nepieciešams apzināt tos potenciālos investorus, kas varētu būt gatavi naudu Latvijā ieguldīt, un ar to nodarbošoties auditors kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).
Ozoliņš atzina, ka patlaban sadarbība ar bankas valdes locekļiem, ar kuriem tā ir iespējama drošības līdzekļu dēļ, piemēram, Zalānu, veidojas laba.
Plašāk par maksātnespējas atzīšanu skatieties LTV ziņu dienesta video sižetā.
Kā ziņots, ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās FKTK, norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības. Atsevišķu pieteikumu iesniedza arī Rīgas dome, norādot, ka tās pretenzija pret banku ir desmit miljoni latu, bet banka uz pretenzijas iesniegšanu nekā nav reaģējusi.
Apgabaltiesa vakar lietu izskatīja nepilnas stundas laikā, uzklausot gan FKTK, gan Rīgas domes, gan arī bankas pilnvarnieka Jāņa Brazovska un tās administratora - auditorfirmas "KPMG Baltic" - pārstāvja Ozoliņa sniegtos paskaidrojumus, kuros tika lūgts banku pasludināt par maksātnespējīgu.
Brazovskis norādīja, ka "Krājbankas" parādsaistības par 100 miljoniem latu pārsniedz bankas aktīvus, kuru grāmatvedības vērtība, pēc FKTK pārstāvju šodien tiesas sēdē sacītā, ir 474,5 miljoni latu. Arī Rīgas domes desmit miljonu latu prasījums norāda, ka banka savas saistības nevarēs nokārtot, kas ir vēl viena no maksātnespējas pazīmēm.
Brazovskis sacīja, ka "Latvijas Krājbankas" kasē un korespondējošos kontos ir ap 20 miljoniem latu, bet nav pieejami 120 miljoni latu, kas izvietoti norēķinu kontos vai depozītos. Tāpat "Latvijas Krājbankai" ir prasījums pret tās mātes banku "Snoras", kas atzīta par bankrotējušu.
Tāpat "Latvijas Krājbankai" izvietoti līdzekļi vairākās bankās Krievijā, Austrijā, Luksemburgā un Ukrainā, no kuriem vislielākais līdzekļu apjoms izvietots "Maskavas bankā" - 68 miljonu ASV dolāru apmērā (apmēram 34 miljoni latu). Visiem šiem līdzekļiem "Krājbanka" patlaban netiek klāt, jo šīs bankas norāda, ka minētās summas ir apķīlātas, un vienīgā iespēja tām tikt klāt ir darījumu apstrīdēšana un summu piedziņa.
Brazovskis žurnālistiem atzina, ka sanācijas gadījumā potenciālajam investoram būtu jārēķinās ar aptuveni 330 miljoniem latu, bet kopumā bankas darbības atjaunošanai varētu būt nepieciešami ap 700 miljoniem latu.
Ozoliņš tiesā norādīja, ka FKTK un Rīgas domes iesniegtie "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumi sākotnēji šķiet pamatoti.
Ozoliņš sacīja, ka par "Latvijas Krājbankas" pārstāvjiem, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, būtu ieceļamas deviņas personas, tostarp valdes un padomes locekļi. Brazovskis papildināja, ka bez šo personu iecelšanas viņš neredz iespēju runāt par sanāciju, jo viņi ir saistīti ar bankas akcionāriem - Krievijas uzņēmēju Antonovu ģimeni, kā arī maksātnespējas procesā būtu iesaistāmi tie valdes locekļi, kuru drošības līdzeklis to atļauj, jo tas ir nepieciešams aktīvu saglabāšanai.
Jau ziņots, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
"Krājbankas" maksātnespēja lietu tiesa ierosināja 13.decembrī, bet 16.decembrī pēc FKTK lūguma par "Krājbankas" maksātnespējas administratoru tika apstiprināta zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA "KPMG Baltic".
"KPMG Baltic" rakstveidā pilnvaroja Ozoliņu veikt bankas administratora pienākumus.
Pēc bankas pasludināšanas par maksātnespējīgu nākamajās 30 dienās "KPMG Baltics" ir jāizvērtē bankas sanācijas iespējas un jāsagatavo sanācijas plāns vai arī jāiesniedz tiesā pieteikums par bankrota procesa sākšanu.
"KPMG Baltics" piedāvātos risinājumus iepriekš apstiprina FKTK. Tikai pēc tiesas nolēmuma par bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu "KPMG Baltics" pārņems bankas pārvaldību.
Uz sarakstu
