Septiņi jauniešu finanšu padomi

Vecāku ieteikumi jebkurā dzīves jomā jaunībā bieži vien liekas nepiemēroti, traucējoši, ja ne visiem, tad daudziem no mums gan. Tikai pēc tam, kad dzīves pieredze sniedz pārbaudījumus vienu pēc otra, mēs atceramies, jā, vecāki sniedza labus padomu, kāpēc gan tajos neieklausījāmies jau agrāk.

Šajā rakstā septiņi dažādu jauniešu padomi un pieredze, ko viņi ieguvuši finanšu jomā, savlaicīgi neieklausoties citu padomos.

1. «Es domāju, ka cilvēki vienkārši pēc noklusējuma uzskata, ka viņu aizdevumu kompānijas ir mērgļi un nekad nepalīdzēs, tāpēc viņi nezvana un neiesaistās. Bet man tiešām ir bijusi laba pieredze ar abiem maniem kredītuzņēmumiem, viņi ir vienmēr atbildējuši uz visiem maniem jautājumiem. Tas mani patiešām ir daudz ko atvieglojis." – Marija, 25

2. "Nebaidieties sākt ieguldīt zema riska fondos. Tie ir lieliski, ja vēlaties vienkārši noguldīt tur savu naudu un izņemt to vēlāk, jo peļņa var būt aptuveni 8% gadā. Tas ir daudz izdevīgāk, nekā atstāt to krājkontā, kur peļņas procents ir 0,02%. Tev nav jābūt akciju tirgus ekspertam, lai sāktu darīt kaut ko tamlīdzīgu. Man vienmēr lika koncentrēties uz saviem uzkrājumiem, neskatīties akciju tirgus virzienā. Tagad es ik gadu saņemu savu nodokļu atmaksu un izliekos, ka man tās nemaz nav, vienkārši ieguldu to savā zema riska fonda kontā. Tie nav miljoni, bet es domāju, ka beigās tas būs tā vērts." – Kristaps, 27

3. "Es tiešām domāju, ka tas ir pilnīgi normāli, ka ilgu laiku man nebija savas kredītkartes, jo biju tik ļoti nobijusies, dzirdot stāstus par to, kā cilvēki grauj savu kredītvēsturi tieši kredītkaršu dēļ. Mana banka regulāri ieteica, lai es aktivizēju karti un sāku veidot kredītvēsturi, bet es nospriedu, ka viņi tikai mēģina man pārdot savus produktus un gūt savu izdevīgumu. Beigu beigās es tomēr nokārtoju karti caur vietējo bankas filiāli. Jāatzīst, ka tas ir noderīgi, ja atrodies ārkārtas situācijās. Kopš tā laika es izmantoju visas iespējas, kas var uzlabot manu kredītreitingu. Jā, būtu man šī apziņa jau agrāk..." – Laura, 25

4. «Es teiktu, ka finanšu padoms, ko es saņēmu savos padsmitnieka gados un ko es nožēloju, ka neesmu to ievērojis un tam sekojis, ir sākt taupīt uzreiz vecumdienām. Es visu laiku dzirdu no citiem par naudas trūkumu, svarīgākiem izdevumiem un citas atrunas, lai tikai neieguldītu savā pensijā. Iemesls, kāpēc es pats nesekoju padomam, ir tas, ka tika atmaksāti aizdevumi, tas bija pārmērīgs finansiāls slogs. Doma par vecumdienām šķita pārāk tāla." – Jānis, 24

5. "Padoms, kas tika nodots man jaunībā, bija "dzīvot zem tām finansiālām iespējām, kādas ir patiesībā", tas ir, "tērēt mazāk nekā nopelni", un es vēlos, kaut būtu to paturējusi prātā, pārceļoties uz Rīgu. Rīgā dzīvot zemāk par saviem līdzekļiem ir tik grūti, ka zināmā mērā es vienkārši pārstāju censties. Tas noteikti nav labākais risinājums." – Sanita, 25

6. "Katru mēnesi pilnībā atmaksā kredītkartes parādu – šo atgādinājumu es saņēmu no saviem vecākiem jau kopš 18 gadu vecuma, bet ikreiz esmu nedaudz izmisis par to, ka kredītkartes atlikums ir ar mīnus zīmi. Tas nav pasaules gals, ja kartes tēriņš nav nosegts pilnībā, bet maksāt pilnā apmērā un nemaksāt bankai procentus ir labs finanšu paradums, ko piekopt, un tas ir mērķis, ko es jau gadiem ilgi vēlos realizēt." – Niks, 29

7. "Savulaik vecāki man rekomendēja neuzņemties pārāk lielas saistības agrā jaunībā, kamēr vēl nav nostabilizējušies ienākumi un karjera. Es nepaklausīju un tā vietā, lai taupītu, izvēlējos uzņemties lielas kredītu saistības, kas man liedza ilgu laiku uzkrāt, radīja lielu ikmēneša finansiālu slogu, sevišķi tajos brīžos, kad mainījās darba vieta. Kad uzņemies saistības, šķiet, ka viss jau būs kārtībā, bet dzīve ievieš savas korekcijas. Tāpēc, pirms uzņemies saistības, kārtīgi izvērtē iespējas segt saistības." – Kārlis, 27