SIA "Jēkabpils siltums" centīsies saglabāt līdzšinējos siltumtarifus
"Lai izvairītos no tarifu kāpuma, siltumenerģijas ražošanā centīsimies maksimāli izmantot šķeldu, mēģināsim par izdevīgu cenu vairāk siltumenerģijas iepirkt no citiem siltumenerģijas ražotājiem, turpināsim samazināt siltumenerģijas zudumus un meklēsim iekšējās rezerves," skaidroja Karpenko.
Ja ar siltumenerģijas ražošanu saistītie izdevumi krasi pieaugs, piemēram, ja būs barga ziema un apkures nodrošināšanai nāksies izmantot daudz dabasgāzes vai ja valdība kārtējo reizi palielinās kādus nodokļus, SIA "Jēkabpils siltums" tarifus nāksies pārskatīt, brīdināja uzņēmuma vadītājs.
Jēkabpils siltumapgādes uzņēmuma vadītājs jau iepriekš uzsvēris, ka apkures nodrošināšana Latvijā vairs nav tikai siltumenerģijas ražotāju un pašvaldību problēma. Tas ir jautājums, kas jārisina valstiskā līmenī.
"Latvija nav nedz Kongo, nedz Ēģipte, nedz kāda cita dienvidu valsts, kur bez apkures varbūt var arī iztikt. Latvijas iedzīvotājiem apkures nodrošināšana ir viens no izdzīvošanas jautājumiem. Šķiet, ka ir pienācis pēdējais brīdis arī Latvijas valdībai beidzot sarosīties un izdarīt lietas labā vismaz kaut ko no tā, kas tai pa šiem pēdējiem 20 gadiem bijis jāizdara," uzsver Karpenko.
Tas, cik lielā mērā Jēkabpilī izdosies nodrošināt apkuri, būs atkarīgs, kā SIA "Jēkabpils siltumtīkli" spēs norēķināties par piegādāto kurināmo un kā siltumenerģijas patērētāji spēs norēķināties par izmantoto pakalpojumu.
Uz 1.jūniju siltumenerģijas patērētāji bija parādā SIA "Jēkabpils siltumtīkli" aptuveni 1,2 miljonus latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, līdzīgi kā gadu iepriekš, parāda summa palielinājusies par 200 000-300 000 latu.
"Izdzīvot pie šāda parāda uzņēmumam ļauj pašvaldības atbalsts un tas, ka praktiski visi amortizācijas līdzekļi - nauda, kas būtu jānovirza siltumapgādes sistēmas atjaunošanai un modernizācijai, tiek novirzīti apgrozāmo līdzekļu palielināšanai. Tas, ka šāda situācija nevar turpināties bezgalīgi, ir vairāk nekā skaidrs," saka Karpenko.
Vēl vairāk situāciju sarežģī valdības plāni atteikties līdzfinansēt garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalstu izmaksu, noveļot šo funkciju uz pašvaldību pleciem.
Uz sarakstu
