Šogad pašvaldību budžeta ieņēmumi auguši par 11,6%, bet izdevumi - 14,6%
Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi gada trijos ceturkšņos sasniedza 1,78 miljardus eiro, kas ir par 185,8 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt kopējie pašvaldību budžeta izdevumi 2017.gada trijos ceturkšņos sasnieguši 1,71 miljardu eiro, kas ir par 217,9 miljoniem eiro jeb 14,6% vairāk nekā 2016.gada trijos ceturkšņos.
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2017.gada trijos ceturkšņos pašvaldību budžetā izveidojies 74,7 miljonu eiro liels pārpalikums, tomēr salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu pārpalikums ir samazinājies par 32,1 miljoniem eiro. Lai arī sagaidāms, ka gada beigās vēl straujāk pieaugs izdevumi pašvaldībās, tomēr pēc FM novērtējuma 2017.gads pašvaldību budžetā tiks noslēgts ar nelielu pārpalikumu.
FM atzina, ka pašvaldību kopējo ieņēmumu pieaugums ir straujākais pēckrīzes periodā. Galvenais ieņēmumu avots šā gada trijos ceturkšņos ir nodokļu ieņēmumi, kas auguši par 92,2 miljoniem eiro jeb 8,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un sasniedza 1,17 miljardus eiro.
Lielāko daļu nodokļu ieņēmumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kas sasniedza 975,4 miljonus eiro, un salīdzinot ar pērnā gada trijiem ceturkšņiem, IIN ieņēmumi pieauguši par 84,7 miljoniem eiro jeb 9,5%. IIN ieņēmumu pieaugums saistīts ar vidējās bruto darba samaksas un minimālās darba algas pieaugumu valstī. Vidējā bruto darba samaksa valstī, pateicoties straujai ekonomiskai izaugsmei, šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 7,9%. FM piebilda, ka šā gada trijos ceturkšņos pašvaldību budžetā IIN ieņēmumi ir par 42 miljoniem eiro augstāki nekā valsts budžeta likumā prognozētie.
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi pieauguši par 6,7 miljoniem eiro jeb 3,8%, veidojot ieņēmumus 184,4 miljonu eiro apmērā. Lielākais pieaugums Rīgas pilsētas budžetā 4,3 miljonu eiro apmērā, ko pamatā nodrošināja kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā.
Otru nozīmīgāko ieņēmumu pozīciju pēc nodokļu ieņēmumiem veido valsts transferti. 2017.gadā valsts transfertu apjoms pieaudzis par 88,6 miljoniem eiro jeb 23,1%, veidojot 472,6 miljonus eiro. Par 38,1 miljoniem eiro pieaugušas pašvaldību saņemtās valsts budžeta mērķdotācijas, piem. skolotāju atalgojumam, un par 48,8 miljoniem eiro pieauguši transferti Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
Pārējie ieņēmumi šā gada trijos ceturkšņos veidoja 137,9 miljonus eiro, t.sk. nenodokļu ieņēmumi 43,4 miljonus eiro, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 91,1 miljonu eiro.
FM norādīja, ka arī pašvaldību kopējo izdevumu pieauguma temps, līdzīgi kā ieņēmumu pieauguma temps, ir straujākais pēckrīzes periodā.
Lielāko kopējo izdevumu pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas pieauguši par 119,3 miljoniem eiro jeb 66,4% un sasniedza 299 miljonus eiro. Tik strauju kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja kapitālo izdevumu pieaugums pamatfunkcijās un ES fondu projektu realizācijā. Īpaši strauji pieauguši izdevumi ES fondu projektu realizācijai šā gada trešajā ceturksnī. Kopumā kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijai veidoja 59,9 miljonus eiro, kas ir par 53,3 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Lai arī kapitālie izdevumi ir pieauguši straujāk, tomēr uzturēšanas izdevumi veido lielāko daļu no kopējiem izdevumiem. Uzturēšanas izdevumi 2017.gada trijos ceturkšņos veido 1,41 miljardu eiro, kas ir par 98,6 miljoniem eiro jeb 7,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 61,8 miljoniem eiro jeb 8,6% un 27,6 miljoniem eiro jeb 7,5%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam saistīts ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu.
Savukārt lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauga attiecīgi par septiņiem miljoniem eiro un 5,4 miljoniem eiro. Tāpat uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi sociālajiem pabalstiem, subsīdijām un dotācijām. Izdevumi sociālajiem pabalstiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5,9 miljoniem eiro jeb 9,7%, savukārt izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 5,3 miljoniem eiro jeb 4,2%.
Uz sarakstu