Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projekti jaunajām pašvaldībām būs jāizstrādā līdz 2021.gada jūnijam

Rīga, 29.aug., LETA. Pašvaldībām, kas tiks apvienotas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, līdz 2021.gada 1.jūnijam būs kopīgi jāizstrādā savstarpēji integrēts teritorijas attīstības plānošanas dokumenta projekts, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekts.

Topošajā likumā noteikts, ka administratīvā teritorija Latvijā būs sadalīta republikas pilsētās - Rīga un Jūrmala -, kā arī novados. Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības - novada pilsētas un novada pagastus - noteiks Saeima.

Apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, būs jāievēro noteikti nosacījumi: teritorijai jābūt ģeogrāfiski vienotai, novada teritorijā jābūt valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centam, izņemot Pierīgu. Noteikts arī, ka Pierīgas novados nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteiktais likumprojekts nosaka arī, ka novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskajai attīstībai, iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Jābūt arī pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Tāpat teritorijai ir jābūt optimāli izveidotai, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.

Likumprojekts arī nosaka, ka, apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta (MK) atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Teritorijas robežu var grozīt MK, ja robežas grozīšanas rezultātā pilsēta vai novads saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai.

Arī nosaukumu novadam, novada pilsētai un novada pagastam piešķir, izvērtējot MK atzinumu un ieinteresētās pašvaldības lēmumu.

Lai 2021.gada pašvaldību vēlēšanas nodrošinātu tajos novados, kurus skar administratīvo teritoriju apvienošana, līdz 2020.gada 1.decembrim pašvaldību domes sasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju, paredz VARAM likumprojekts. Ja deputātu kopsapulce neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

Paredzēts arī, ka par valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem MK noteiktajā kārtībā līdz 2021.gada 1.jūnijam attiecīgās pašvaldības kopīgi izstrādā jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu. Tāpat ar valsts finansiālu atbalstu šīm pašvaldībām kopīgi būs jāizstrādā savstarpēji integrētu teritorijas attīstības plānošanas dokumenta projektu.

Vietvarai, kura izveidota, pašvaldībām apvienojoties, saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija, lai segtu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus.

VARAM uzsver, ka jauns likums nepieciešams, jo Saeima šogad martā pieņēmusi lēmumu turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Vienlaikus Saeima uzdeva izstrādāt un līdz 1.decembrim iesniegt Saeimai likumprojektu, kurā nosaka valsts administratīvo teritoriju izveidošanas kritērijus, iedalījumu un tā veidus, iedalījuma vienību izveidošanas kārtību, kā arī administratīvo centru noteikšanas nosacījumus un kārtību. Tāpat ir jānosaka apdzīvoto vietu statusa noteikšanas un uzskaites kārtība un attiecīgo institūciju kompetence, kārtība kādā tiek pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un sagatavotas 2021.gada pašvaldību vēlēšanas. Nepieciešama arī valsts līdzekļu piešķiršanas kārtība administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, kā arī nosacījumi pašvaldību budžetu apstiprināšanai un saistību pārņemšanai.

Likumprojekts jāsaskaņo ar pārējām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, MK, Pārresoru koordinācijas centru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, biedrību "Reģionālo attīstības centru apvienība".

Kā ziņots, VARAM piedāvā Latvijas pašvaldību skaitu samazināt no 119 uz 36. Sākotnēji gan ministrija bija iecerējusi veidot 35 pašvaldības, taču izstrādātajā likumprojektā iekļauts 36 pašvaldību modelis.