Valsts prezidents vērtēs priekšlikumus Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai
Analizējot līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas attīstību, komisijai jāsniedz priekšlikumi tās pilnveidei, lai ilgtermiņā stiprinātu enerģētikas sektoru. "Komisijai ir dots uzdevums izstrādāt visai sabiedrībai un valsts stratēģiskajām interesēm atbilstošāko piedāvājumu," norāda Valsts prezidents.
Kancelejā skaidroja, ka Enerģētikas drošības komisija tika izveidota 2016.gada 29.aprīlī. Komisiju vada enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš. Komisijas locekļi ir enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, Latvijas Bankas starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Varis Boks, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants un enerģētikas eksperts Jānis Reķis.
Žurnāls "Ir" iepriekš vēstīja, ka Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai jeb likumprojekts "obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2". Jaunais likumprojekts esot vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu - "līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz papildus divas terravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu papildu elektroenerģijas pieejamību tirgū".
Komentējot Enerģētikas drošības komisijas paspārnē sagatavoto sākotnējo likumprojekta versiju, Vējonis iepriekš minēja, ka ir svarīgi stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un attīstīt zaļo ekonomiku.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka Latvija patlaban nevar atļauties jaunas subsīdijas elektoenerģijas ražošanai jeb "OIK-2". Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomika patlaban ieiet konkurētspējas fāzē, tāpat izstrādāts regulējums, kas rūpniekiem ļauj iegādāties enerģiju par konkurētspējīgu cenu. "Tāpēc esmu ļoti piesardzīgs pret jebkurām iniciatīvām, kas prasa papildus subsīdijas. Patlaban mēs noteikti nevaram atļauties "OIK-2"," piebilda Ašeradens.
Uz sarakstu
