Banner 980x90

Vējonis: ilgtermiņā militāra apdraudējuma riski var pieaugt

Ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā, Latvijai jābūt gatavai, ka ilgtermiņā militāra apdraudējuma riski Latvijas drošībai var ievērojami pieaugt, uzskata aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis ar sava padomnieka Anda Jēkabsona starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka masu medijos pastāvīgi izskan bažas, ka Krievija neaprobežosies ar Krimu un Krievija varētu turpināt plašāku intervenci ne vien Ukrainā, bet arī Moldovā un Baltijas valstīs.

"Šodien ir skaidrs, ka Krievija, ignorējot starptautiskās normas, ir pilnībā sagrāvusi līdzšinējo drošības sistēmu Eiropas kontinentā, kas bija izveidojusies pēc Aukstā kara. Krievijas rīcība faktiski apstiprina jaunu doktrīnu par "krievu" pasaules veidošanu, turklāt Krievija gatava to darīt ar militāru spēku, kas nozīmē draudus Eiropas mieram. Nenoliedzami, ar šiem faktiem ir jārēķinās arī Latvijai, veidojot gan savu ārējo, gan arī iekšējo drošību, kas nav mazsvarīgi. Latvijai jābūt gatavai, ka ilgtermiņā militāra apdraudējuma riski Latvijas drošībai var ievērojami pieaugt," norāda Vējonis.

Vienlaikus notikumi Ukrainā ir izraisījuši plašu starptautisku reakciju. Gan ASV, gan NATO ir novērtējušas Krievijas militāro draudu riskus. ASV prezidents Baraks Obama, viceprezidents Džo Baidens, NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ir skaidri norādījušas, ka NATO aizsargās savus sabiedrotos.

Vējonis uzsvēra, ka tie nav tikai vārdi, jo ASV, Lielbritānija, Francija, arī Dānija jau ir nosūtījušas vai tuvākajā laikā nosūtīs papildus iznīcinātājus Baltijas valstu un Polijas gaisa telpas kontroles pastiprināšanai. NATO valstis ir apstiprinājušas ne tikai gatavību Baltijas reģionā izvietot papildus militāro tehniku un cilvēkresursus, bet arī gatavību izpildīt NATO līguma 5.pantu, ja radīsies tāda nepieciešamība.

Aizsardzības ministrs norāda, ka Latvijai pašlaik nav tiešu militāru draudu un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par drošību. Tomēr šajos apstākļos pastiprināti jārūpējas par valsts aizsardzību, un vistuvākajā laikā aktīvi attīstīs Latvijas bruņotos spēkus, īpaši zemessardzi, kā arī pastiprinās sadarbību ar NATO valstīm. Šī gada maijā Latvijā notiks bruņoto spēku mācības "Namejs 2014", kurās piedalīsies aptuveni 2250 karavīru un zemessargu no regulāro spēku un Zemessardzes vienībām, jūnijā notiks apjomīgas mācības "Saber Strike 2014", kurās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, ASV, Lielbritānijas, Somijas un Norvēģijas.

Aizsardzības ministrija gan nevar komentēt televīzijas kanāla CNN rīcībā nonākušo dokumentu, kurā teikts, ka pastāv "drūmas priekšnojautas, ka Maskava var iebrukt Ukrainas austrumos un dienvidos, spiesties uz rietumiem Piedņestrā, kā arī censties sagrābt teritorijas Baltijas valstīs".

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)