VID ģenerāldirektore: Latvijā netiek piemēroti efektīvi sodi par finanšu noziegumiem

Ilze Cīrule/ Foto: Edijs Pālens/LETA
Ilze Cīrule/ Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijā netiek piemēroti efektīvi sodi par finanšu noziegumiem, taču pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nesamaksāšana ir noziegums pret valsti un pret šādiem noziegumiem vajag bargi vērsties, intervijā laikrakstam "Diena" norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa uzsvēra, ka PVN shēmas ir ļoti būtiska problēma. "Tās izmaiņas, kas pēdējā laikā notikušas, – reversais PVN būvniecībā, reversais PVN graudiem – devušas noteiktu efektu. Tā kā normas stājušās spēkā gada vidū, vēl nav pieejami precīzi aprēķini, bet, tiklīdz gads noslēgsies, mēs veiksim aprēķinus, izvērtēsim situāciju un nāksim ar priekšlikumiem, ko darīt tālāk. Būvniecībā reversais PVN ir ieviests, bet tas nav ieviests būvmateriāliem, līdz ar to veidojas potenciālā niša pelēkajiem darījumiem. Mēs esam vienojušies ar uzņēmējiem, ka ļoti vērīgi raudzīsimies uz jomām, kurās varam ieviest dalīto PVN. Ir Eiropas Savienības regulas, kas nosaka – ne visur var ieviest reverso PVN, bet mēs pētīsim, kā ieviest dalīto PVN, proti, darījumu pusēm norēķinoties par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojuma vai preču saņēmējs veic PVN nomaksu tieši valsts budžetā, nevis preču vai pakalpojumu pārdevējam. Ar dalītā maksāšanas modeļa ieviešanu tiktu ievērojami apgrūtināta iespēja izkrāpt PVN no valsts budžeta, un tādējādi būtiski palielinātos PVN ieņēmumi tieši uz nepamatotu PVN pārmaksu atmaksas rēķina," sacīja Cīrule.

Viņasprāt ir jāmaina normatīvais regulējums, lai PVN shēmas padarītu mazāk iespējamas, taču tā, lai neciestu godīgais uzņēmējs, kurš nav nojautis par shēmas dalībnieku negodīgajiem nolūkiem. "Sanāk tā – ir gara darījumu ķēde, kādā tās posmā PVN nav samaksāts, godīgais uzņēmējs prasa PVN atmaksu, bet atmaksa tiek kavēta, kamēr tiek pārbaudīta visa ķēde. Tā ir sarežģīta situācija, un mēs arī saprotam, ka ikvienam uzņēmējam ir svarīga tā nauda, ko var ielikt reālajā ikdienas biznesā," norādīja VID ģenerāldirektore.

Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas problēma ir tā, ka netiek piemēroti efektīvi sodi par finanšu noziegumiem. "Lietas par PVN nemaksāšanu netiek ātri un efektīvi iztiesātas. Nenotiek tā, ka vainīgie saņemtu pietiekami bargus sodus, tāpēc arī valda visatļautība, dominē viedoklis, ka finanšu noziegums jau nav tāds noziegums kā noziegums pret personu, taču PVN nesamaksāšana principā ir noziegums pret valsti, un pret šādiem noziegumiem vajadzētu īpaši bargi vērsties," sacīja Cīrule.

Viņa norādīja, ka gan tiesu darbā, gan normatīvajos regulējumos ir iespējami uzlabojumi. "Visos posmos iespējami uzlabojumi. Kas attiecas uz administratīvo sodu piemērošanu, šim procesam vajadzētu būt efektīvam un vienkāršam, lai sasniegtu mērķi, ka visi, kas apzināti kavē nodokļu nomaksu un deklarāciju iesniegšanu, neko nekavētu un visu paveiktu laikā. Nopietnākās lietās, kad jau ir tiesvedība, svarīgi, lai būtu gan atbilstoša tiesu kompetence, gan atbilstošs process, gan atbilstoši sagatavotas tās lietas, kas nonāk tiesā. Runājot par ne pārāk senu laika periodu, jāatceras informācija, ka aptuveni trešdaļa lietu, kas tiek nodotas prokuratūrā, tiek atdotas lietu gatavotājiem kā nepietiekami kvalitatīvi sagatavotas. Te jādomā par uzraugošā prokurora lomu jau no paša procesa sākuma. Skaidrs, ka lieta var būt daudzu sējumu apjomā, tāpēc ir ļoti būtiski, lai no paša sākuma būtu sekots līdzi dokumentu sagatavošanai un informācijas kvalitātei. Noslēdzošais posms, protams, ir tiesas piespriestie sodi par finanšu noziegumiem," teica Cīrule.

"Iespējams, tas, ka netiek piemēroti bargi sodi, saistīts ar to, ka šajās lietās nav reālas personas – cietušā. Ja ir cietušais – reāls cilvēks –, tiesa uz to raugās citādi nekā tad, ja nodarīts kaitējums valstij," piebilde VID ģenerāldirektore.

Viss par: Latvijas ziņas