Zemgales Plānošanas reģions turpina darboties ar krīzes laika budžetu
ZPR pārstāvis Juris Kālis aģentūru LETA informēja, ka Attīstības padomes sēdē apstiprināja ZPR 2013.gada budžetu ar 2 215 640 latu lielu ieņēmumu un 2 553 382 latu lielu izdevumu daļu, kā arī atlikumu uz gada sākumu 337 742 latu apmērā, ko galvenokārt veido reģionālo un starptautisko projektu ieviešanai pērn piešķirtais un šajā gadā plānotajās aktivitātēs apgūstamais finansējums.
Budžeta ieņēmumu struktūrā iestādes darbības nodrošināšanai iekļauta valsts dotācija vien 106 141 lata apmērā, kas kopš ekonomikas krīzes kulminācijas laika vēl aizvien nav palielināta, skaidroja Kālis.
Salīdzinājumam 2008.gadā ZPR darbības nodrošināšanai tika atvēlēts 335 000 latu, bet kopējais ZPR budžets bija 495 740 latu apmērā, savukārt 2010.gadā ZPR administrācijas budžets bija sarucis līdz 133 209 latiem, bet kopējais budžets bija 4 085 731 lata apmērā, liecina ZPR arhīva dati.
Eiropas Savienības struktūrfondu reģionālā informācijas centra darbības nodrošināšanai 2013.gada budžetā valsts dotācija ir 21 740 latu, bet sabiedriskā transporta reģionālo vietējās nozīmes pārvadājumu organizēšanai - 40 000 latu.Līdztekus tam 2013.gadā iestāde administrēs valsts dotācijas izlietošanu 1 529 221 lata apmērā, kas paredzēta zaudējumu segšanai, kā arī invalīdu un citu likumdošanā noteikto sociālo grupu pasažieru pārvadāšanai, kas kopumā acīmredzami ir nepietiekama, jo nenodrošina pakalpojumu pieejamību pilnā apmērā.
Budžeta ieņēmumu pārējo daļu veido neliels Kultūras ministrijas piešķīrums 4500 apmērā par konkrētu deleģēto funkciju izpildi, kā arī reģionālos un starptautiskos projektos piesaistītie līdzekļi, kas ir iestādes būtisks ieguldījums visa reģiona attīstībā.
ZPR pārstāvis informēja, ka Attīstības padomes kārtējās sēdes laikietilpīgākā tēma bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais Reģionālās politikas pamatnostādņu līdz 2020.gadam projekts, saistībā ar kuru pašvaldību vadītāji tikās un diskutēja ar VARAM Reģionālās politikas departamenta direktoru Raivi Bremšmitu.
Tā kā apspriešanai piedāvātais Reģionālās politikas pamatnostādņu projekts ir veidots ciešā kontekstā ar parlamentā nesen apstiprinātā Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ietvertajiem mērķiem un uzdevumiem, skaidri nojaušams, ka arī reģionālās attīstības politika Latvijā nākotnē būs orientēta uz lielo pilsētu un bijušo rajonu centru, kā arī vairāku iezīmētu mērķa teritoriju strauju izaugsmi, kam plānots novirzīt lauvas tiesu no valsts un Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma, par ZPR secinājumiem skaidroja Kālis.
ZPR Attīstības padome secināja, ka tas nozīmē, ka pārējām lauku un pilsētu teritorijām atliks vien niecīga daļa no nepieciešamā atbalsta, lai cilvēki, piemēram, Aknīstē, Asarē, Neretā, Ukros un vēl citās attālākās vietās Zemgalē būtu apmierināti ar dzīves kvalitāti, būtu spējīgi realizēt savu potenciālu.
Tāpēc Zemgales pašvaldību vadītāji formulēja virkni priekšlikumu par pamatnostādņu papildināšanu, piemēram, punktā "Atbalsts Rīgas metropoles areālam" minēto mērķa teritoriju sarakstu rosināja paplašināt ar Dobeles, Rundāles un Tērvetes novadu teritoriju, jo šīs pašvaldības atrodas tikai pusotras stundas brauciena attālumā no galvaspilsētas un ietver daudzus nacionālas nozīmes kultūrvēsturiskos objektus, kas iekļaujami kopīgos tūrisma maršrutos, uzlabojot infrastruktūru. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem, no kuriem daudzi ikdienā dodas darbā uz Rīgu un izmanto tur sniegtos pakalpojumus, rūp labākas transporta infrastruktūras nodrošinājums, skaidroja Kālis.
Tāpat dokumenta citā punktā reģiona vadība lūdza plānotajā pašvaldību izlīdzināšanas modelī paredzēt arī Plānošanas reģiona finansēšanu, nostiprinot tā rīcībspēju. Tas tāpēc, ka iestādes darbinieki strādā visas teritorijas kompleksas un integrētas attīstības labā, pārstāv pašvaldību intereses, izstrādā un ievieš Zemgalei svarīgus reģionālus un starptautiskus projektus.
Kālis informēja, ka sēdē Jēkabpilī izskanēja arī VARAM priekšlikums uz esošo Plānošanas reģionu bāzes veidot reģionālās attīstības institūciju ar publiski atvasinātas personas juridisko statusu nolūkā nodrošināt pašvaldību, reģionu un valsts iestāžu sadarbību, kā arī valsts deleģēto pārvaldes funkciju izpildi reģionālā līmenī.
Tas nodrošinātu to, ka vairāku nozaru attīstības jautājumi tiek kompleksi risināti uz vietas reģionā, ieviešot teritoriālo pieeju valsts pārvaldē. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka nozaru politikas plānošanas dokumenti pirms apstiprināšanas tiek saskaņoti ar reģionu, ievērojot tā attīstības prioritātes.
ZPR Attīstības padomes sēdes turpinājumā padomes dalībnieki - ZPR veidojošo 22 pašvaldību vadītāji - veica izmaiņas ZPR administrācijas struktūrā un nolēma, apvienojot Projektu un Attīstības plānošanas nodaļu vienā, izveidot Attīstības nodaļu.
Jau ziņots, ka Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektors Staņislavs Šķesters (ZZS) nolēmis atstāt šo amatu, kurā tika ievēlēts tikai pirms gada, un ZPR Attīstības padomes sēdē izskatīja Šķestera iesniegumu ar lūgumu personīgu iemeslu dēļ atbrīvot viņu no ZPR izpilddirektora amata. Padome lūgumu atbalstīja un nolēma Šķesteru atbrīvot no tā ar šā gada 8.februāri, bet par izpilddirektora pienākumu pildītāju apstiprināja līdzšinējo ZPR administrācijas vadītāju Santu Ozolu.
Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde notika 18.janvārī Jēkabpilī, un tās darbā piedalījās 22 Zemgales pašvaldību vadības pārstāvji.
Pēc sēdes Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils partija) ZPR pārstāvjus iepazīstināja ar uzņēmējdarbības vidi pilsētā, un viesiem klātienē bija iespēja apmeklēt Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parku, kā arī SIA "Ošukalns".
Uz sarakstu
