Zīle: ES un Krievijas ekonomisko attiecību saasinājums Latvijai iesitīs
Valsts budžetu sankcijas nepazudinās, bet tās atstās negatīvu iespaidu uz ekonomiku, īpaši uz tranzīta nozari, norāda Zīle.
Viņaprāt, ES un Krievijas attiecības pēc konflikta Ukrainā un Krimas aneksijas saasināsies. Patlaban ir runa par vairāku kārtu sankcijām pret Krieviju, katra no kurām ir arvien nopietnāka. ES sankcijas pret Krieviju gan nav tik nopietnas kā ASV ieviestās, uzskata Zīle. "Es domāju, ka ES nevar saviem pilsoņiem pateikt, ka tas, kas notiek Ukrainā, no Krievijas puses ir pieņemami. Līdz ar to arī visi vadošie politiķi ir spiesti reaģēt - patīk tas viņiem vai nē," norāda Zīle.
"Ir svarīgi noteikt, ko politiķiem Latvijā vajadzētu izdarīt neatkarīgi no tā, ko šajā ziņā darīs ES. Ir traģiski, ka mēs pēdējos piecus gadus pēc krīzes esam sekmējuši Latvijā ļoti lielas Krievijas intereses. Banku sektorā ir strauji pieauguši nerezidentu naudas noguldījumi, kas nāk pamatā no Krievijas. Nekustamo īpašumu tirgošanā apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām klienti arī galvenokārt ir no Krievijas. Pasūtījumus "Latvenergo" konkursos saņem kompānijas no Krievijas. Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumi ir pārdoti Krievijas investoriem. Pēdējo piecu gadu laikā mēs faktiski Krievijai "ēdam no rokas"," apgalvo Zīle.
Latvija ir devusi zaļo gaismu Krievijas naudas ietekmei, tāpēc tik grūti iet ar energoneatkarības no Krievijas iegūšanu.
"Mums ir jābeidz balstīt Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju tik lielā apmērā, kā tas ir patlaban. Citus gadus šajā laikā Krievija jau iesūknēja savu gāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, šogad tas vēl nenotiek. Parasti "Latvijas Gāze" publiskajā telpā paziņo, ka sāk gāzes iesūknēšanu Inčukalna krātuvē. Mēs nezinām, cik daudz gāzes patlaban glabājas Inčukalna krātuvē. Ziema bija diezgan silta, līdz ar to, iespējams, gāze tika nokurināta mazāk. Es domāju, ka "Latvijas Gāzei" būtu pienākums informēt par situāciju Inčukalna krātuvē - kāds ir atlikums no pagājušā gada, kādi ir plāni šim gadam. Ja to nedara "Latvijas Gāze", tad par to noteikti vajadzētu informēt sabiedrību ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP)," uzsver Zīle.
Kā norāda politiķis, Latvijas iestāšanās ES un NATO pirms desmit gadiem bija ļoti svarīgs solis. "Labi, ka mēs toreiz izmantojām šo iespēju, ka spējām to izdarīt. Tas ir ārkārtīgi būtiski. Es nedomāju, ka kāds nopietns politiķis un valstsvīrs Latvijā varētu teikt, ka mums bija jāiet cits ceļš. Mēs esam kopā ar saviem partneriem Rietumos, mūsu ģeopolitiskā izvēle ir izdarīta," uzsver VL-TB/LNNK pārstāvis. Eiroparlamentārietis norāda, ka Latvijas militārā budžeta palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir ļoti svarīga. Tas ir pienākums pret NATO, un tas ir jādara ātrāk nekā līdz 2020.gadam.
Uz sarakstu
