Ziņas & Raksti

Gleznainā Červonkas jeb Vecsalienas muižas pils atrodas Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Červonkā, un ir viena no retajām Augšzemes muižu ēkām, kas tik labā stāvoklī saglabājusies līdz mūsdienām. Greznā sarkano ķieģeļu ēka, kas atgādina pasaku pili, celta 1870. gadā neogotikas stilā un to ieskauj 19. gadsimtā veidots ainavu parks. Muižas pils kopš 2014. gada iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Krimuldas muiža atrodas Gaujas senlejas malā, netālu no Siguldas pilsētas, savukārt netālu no muižas atrodas senākās Krimuldas viduslaiku pils drupas. Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta ap 1822. gadu, un šī celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras paraugiem Latvijā. Muiža šobrīd darbojas kā sertificēta rehabilitācijas iestāde, piedāvājot arī ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumus.

Lielbornes muižas kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 19. gadsimta pirmajā pusē klasicisma stilā, un atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Daugavpils novada Salienas pagasta Lielbornē. Kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta laikā starp 19. un 20. gadsimta miju; ilgu laiku stāvējusi tukša un nolaista, ēka vērienīgus atjaunošanas darbus piedzīvojusi vēl gluži nesen. Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. 

Liepājas Ziemeļu forti bija daļa no Liepājas centrālā cietokšņa, un tie tika uzcelti laikā no 19. līdz 20. gadsimtam, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumi tika izbūvēti tagadējās Karostas teritorijā, un ārējo nocietinājumu līnija ieskāva visu pilsētu. Tomēr 1908. gadā, nepilnus desmit gadus pēc celtniecības, Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Lai iznīcinātu nocietinājumu, fortifikācijas būves tika divas reizes spridzinātas, taču ne visai veiksmīgi. 

Kandavas novada Rūmenē atrodas pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta tapusī Rūmenes muižas kungu māja, kuras celtniecība uzsākta 1876. gadā. Neogotiskā stilā ieturēto Kungu māju sācis būvēt barons Viktors fon Disterloe, bet projektu noslēdza viņa dēls Georgs. Pēc muižas tagadējo īpašnieku iniciatīvas ir izpētīta Rūmenes vēsture un muižas īpašnieku saraksts kopš pirmsākumiem 1437. gadā. Vērienīgā muižas restaurācija un pārbūve saņēmusi Latvijas arhitektūras augstāko apbalvojumu.

Gaujienas muižas ansamblis atrodas Apes novada Gaujienas pagasta Gaujienā. Visvecākā no ēkām, kas saglabājušās līdz mūsdienām, ir muižas klēts, kuras jumta vējrādī redzams gada skaitlis 1788. Ap šo pašu laiku ir celts arī spirta brūzis, no kura palikušas vien drupas. Visskaistākā un jaunākā no muižas ansambļa ēkām ir jaunā pils, kuras celtniecību barons Jūliuss fon Vulfs noslēdza 1850. gadā. Gaujienas muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gadsimtā gotikas stilā celtās Ludzas viduslaiku pils pilsdrupas reiz bija Rēzeknes fogta palīgpils. Krustneši vareno mūra celtni uzbūvējuši uz 18 metrus augsta un stāva paugura vietā, kur kādreiz atradusies seno latgaļu koka pils, un tā bija paredzēta Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai. Līdz mūsdienām no tās ir saglabājušās vien divas sienas no torņa un viena pils ārsiena, kā arī no laukakmeņiem izlikts bruģis pils pagalmā. Ludzas viduslaiku pilsdrupas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Ventspils novada Ances pagasta Irbenē, bijušajā Padomju armijas pilsētiņā. Gan visa pilsētiņa – armijas bāze –, gan lokatori reiz bija viens no PSRS laiku slepenākajiem objektiem. Šajā vietā, kur vēl aizvien valda pamestības aura, iespējams izjust padomju savienības laikus vēl šodien. Viens no diviem šeit palikušajiem lokatoriem, ar kuriem tika noklausīti sakari Baltijas jūras reģionā, ir astotais lielākais pasaulē un sniedzas 47 metru augstumā. 

Latvijas Arheologu biedrība, atzīmējot 100. dzimšanas gadu vienam no latviešu izcilākajiem arheologiem – Vladislavam Urtānam – par 2021. gada arheoloģisko pieminekli ir izraudzījusies Aizkraukles pilskalnu un senpilsētu.