Jēkabpils Agrobiznesa koledžai piešķir finansējumu ēku siltināšanai
Vides ministrija ir nolēmusi apstiprināt 20 no 34 projektiem, kas tika iesniegti konkursā energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijas augstākās izglītības iestāžu ēkās. Kopumā tiem tiks sadalīti 7 028 040 lati.
Kā šodien līgumu parakstīšanā atzina vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), šī diena ir ļoti nozīmīga. "Interese no augstskolu puses šajā konkursā bija ļoti liela, lai arī sākumā bija zināma skepse par to vai augstskolas būs gatavas un spējīgas iesaistīties šajos projektos. Konkurss apliecināja, ka interese ir ļoti liela, jo interese bija gandrīz divas reizes lielāka, nekā pieejamais finansējums. Tai pašā laikā konkursa vērtēšanas komisijai nebija īpašu grūtību izvēlēties tos projektus, kuriem piešķirt finansējumu, jo diemžēl tika iesniegti nekvalitatīvi sagatavoti priekšlikumi."Pēc Vējoņa teiktā, daudzi konkursam iesniegtie projekti tika noraidīti, jo bija nekvalitatīvi veikts energoaudits. Savukārt Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Vija Gēme pastāstīja, ka septiņiem projektiem, kuri netika noraidīti nekvalitatīvās sagatavošanas dēļ, finansējuma pietrūcis.
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētā konkursā "Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās" atbalstīti AS "Rīgas Aeronavigācijas institūts", SIA "Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola", Rīgas Tehniskās universitātes, Banku augstskolas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, AS "Transporta un sakaru institūts", Rēzeknes augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā krusta medicīnas koledžas, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils augstskolas un Latvijas Jūras akadēmijas projekti.
Tāpat finansējums piešķirts projektiem, kurus iesniedza Liepājas Jūrniecības koledža, Malnavas koledža, Latvijas Kultūras koledža, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža, Rīgas Teoloģijas institūts, Rīgas Celtniecības koledža un Jēkabpils Agrobiznesa koledža.
Finansējumu saņēmušās augstskolas projektus iecerējušas realizēt trīs mēnešu līdz pat divu gadu laikā. Augstskolas veiks energoefektivitātes paaugstināšanas darbus ne tikai pašu augstskolu ēkās, bet arī dienesta viesnīcās un sporta telpās.
85% no konkursa projektu kopējām izmaksām sedz KPFI. Pārējās attiecināmās izmaksas, kas ir ne mazāk kā 15% no kopējām izmaksām, sedz projekta iesniedzējs, kas noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par projekta īstenošanu.
"Šo līgumu parakstīšana ir nozīmīgs solis, jo mēs nepārtraukti gaužamies, ka Latvijas ekonomikā neieplūst nauda, bet jāsaka, ka vides sektors mērķtiecīgi dara to, lai tomēr Latvijas ekonomikā uzturētu šo siltumu. Tā kā tā ir klimata nauda, tad mēs negribam sildīt gaisu, bet gan sildīt ekonomiku," sacīja Vējonis.
Pēc ministra teiktā, valsts sniedz palīdzīgu roku, lai uzlabotu sadzīves apstākļus gan studentiem, gan mācību spēkiem, kas strādā augstskolās. "Valsts par prioritātēm atzīst augstākās izglītības stiprināšanu, un to var darīt dažādos veidos. Mēs kā Vides ministrija, kas nav tieši saistīta ar izglītību, lai arī mums rūp vides izglītības jautājumi, arī zināmā mērā dodam lielu ieguldījumu vides izglītībā. Mums bieži vien trūkst drosmes uzņemties un ieguldīt naudu energoefektivitātes paaugstināšanā. No savas pieredzes varu teikt, ka, dzīvojot siltinātā dzīvoklī, rēķini ir uz pusi mazāki. Domāju, ka augstskolām tagad, kad tiek domāts kā konsolidēt budžetu, energoefektivitātes projektu realizācija ļaus ietaupīt diezgan būtiskus resursus, nemaksājot tik daudz vairs par enerģiju un ietaupīto naudu novirzot mācību kvalitātes uzlabošanai," sacīja vides ministrs.
Uz sarakstu
