Partijas sniegs priekšlikumus izdevumu samazināšanai un ieņēmumu palielināšanai 2016.gada budžetā
Koalīcijas politiskie spēki līdz otrdienai vērtēs Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumus saistībā ar nākamā gada budžetu, lai līdz otrdienai sniegtu priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai, izdevumu samazināšanai, kā arī citus piedāvājumus.Pēc pirmās koalīcijas darba grupas sanāksmes saistībā ar nākamā gada budžeta izveidi FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens aģentūrai LETA pastāstīja, ka FM ceturtdien, 13.augustā, piedāvājusi savu redzējumu, ko tagad pārrunās partiju valdes un ministrijas. Otrdien, 18.augustā, paredzēta nākamā darba grupas sanāksme, tāpēc partijas līdz tam laikam izteiks savus priekšlikumus, kā arī informēs par savām prioritātēm.
Ceturtdien sanāksmē esot bijušas dažādas diskusijas, piemēram, par likumā paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu, diferencēto neapliekamo minimumu un citiem jautājumiem. FM izteikusi savus piedāvājumus, ko tagad vērtēs partijas un ministrijas. Taujāts par ierosinājumu samazināt dažādu ministriju budžetus par 1%, 3% un 5%, Ašeradens teica, ka partneriem noskaņojums kopumā bija atbalstošs. FM parlamentārais sekretārs pagaidām nekomentēja, kādu ministriju budžetus paredzēts samazināt visvairāk, proti, par 5%. Viņš arī uzsvēra, ka vēl būs sarunas par "neaizskaramajiem" izdevumiem.
Kopumā diskusiju Ašeradens vērtēja kā "ļoti konstruktīvu", un šis esot "ļoti labs formāts", tāpēc koalīcijas darba grupas sanāksmes notikšot maksimāli bieži.
Nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 1,18 miljardi eiro.
FM brīdinājusi, ka, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Tāpat ministrijām tiks piedāvāts samazināt to bāzes izdevumus viena, trīs vai piecu procentu apmērā. Izņēmums būs četras prioritārās nozares - aizsardzība, drošība, veselība un izglītība. Uz sarakstu