Popes muiža – Eiropas kultūras mantojums
Vēsture
Kurzemes bīskapijas zemju pēdējais īpašnieks hercogs Magnuss 1581. gadā Angermindes novadu izlēņo (pēc citām ziņām – parādu dēļ pārdod Bēru dzimtai) savam padomniekam Johanam fon Bēram.
No 16. gadsimta otrās puses līdz pat 1920. gadam, kad Latvijā norisa agrārā reforma, muiža piederēja ietekmīgajai Kurzemes baronu fon Bēru dzimtai. Pirmais tās īpašnieks ir bijis hercoga Magnusa padomnieks Johans Bērs, bet pēdējais – barons Georgs fon Bērs.
Kad 18. gadsimta sākumā muižā notikusi inventarizācija, tajā uzskaitītas pavisam 23 ēkas: pils, muižkunga māja ar klēti un stalli, rija, dzīvojamā māja, sarkanā klēts, stallis, lopu kūts, divi zirgu staļļi, ratnīca, siena šķūnis, kalpu māja, pirts, smēde, brūzis, iesala rija, krogs, ceptuve, ratu šķūnis, mucu māja, turklāt kompleksā bijušas arī divas papīrfabrikas, sīrupa fabrika, turklāt netālu (domājams, pie Krojvalka) tikusi dedzināta purva rūda.
Greznā pils
Kungu mājai vēlākos gados klāt piebūvēta virtuves ēka, un tās abas savieno kalpu māja. Laikā starp 17. gadsimta beigām un 18. gadsimta sākumu pils ēka ir tikusi kapitāli pārbūvēta, tomēr tobrīd vēl arvien ir vienstāva ēka. Parādes durvis rotāja portāls, balstīts uz četrām apaļām koka kolonnām. Rezultātā ēka kļuvusi par lepnu pili ar 78 stikla logiem, kas tai laikā skaitījies liels greznums un bagātības apliecinājums. Šajā pārbūvē izveidotā pils ir ļoti līdzīga Frīdrihšteinas un Donhofštates pilīm Vācijā.
Pēc 1840. gada pārbūves pils iegūst savu tagadējo izskatu, un tai piebūvēts arī neogotisma stila lievenis. Kungu mājā saglabājušies 18. gadsimta un 19. gadsimta interjeru apdare – koka paneļi, kasetēti koka griesti, griestu plastiskā apdare, klasicisma ārdurvis, rokoko krāsns. Ēkā saglabājušās koka kāpnes uz otro stāvu. Šajā laikā pils rietumu galam piebūvēts jauns korpuss un tam galā arī vāgūzis. Rezultātā zuda ēkas simetrija un pagalma plānojuma viengabalainība. Muižas centra pagalmu papildināja vēl divas ēkas – pārvaldnieka māja un doktorāts.
Pēc 1920. gada kungu mājā izvietota skola, kur pašlaik ir Popes pamatskola.
Popes muižas parks
Tieši aiz muižas pils ziemeļu pusē atrodas Popes muižas parks, kas, iespējams, veidots, 19. gadsimta sākumā, taču atsevišķu tajā esošu koku un koku grupu stādīšanas laiks varētu būt pat 18. gadsimta sākums. Parks atrodas stāvā nogāzē – Batijas ledus ezera senkrastā. Nogāzes augšmalā atrodas kāpnes, no kurām paveras ainaviski skati. Pretī muižas pilij aug dižākais sarkanais dižskābardis Latvijā, kura apkārtmērs ir ap trim metriem.
Uz sarakstu