Prezidents apņemas regulāri tikties ar arodbiedrībām
Viņš stāstīja, ka tikšanās laikā arodbiedrības ar prezidentu pārrunājušas aktuālās problēmas, kas saistītas ar LBAS darbību, un arī runāts par veselības aprūpes finansējumu un gaidāmo skolotāju darba samaksas sistēmas reformēšanu.
Tāpat runāts par sociālā dialogu valstī, par valsts budžeta veidošanu 2016.gadam, par diferencēto neapliekamo minimumu, ko šobrīd plāno Finanšu ministrija (FM), kā arī runāts par minimālās algas paaugstināšanu. "Jautājumu logs bija gana plašs," piebilda Krīgers.
Runājot par minimālās algas paaugstināšanu, Krīgers norādīja, ka arodbiedrības sliecas piekrist Labklājības ministrijas vienam no izstrādātajiem variantiem, kas paredz minimālās algas palielināšanu līdz 375 eiro. Arodbiedrības gan uzskata, ka minimālās algas lielumam vajadzētu būt 380 eiro, bet par to ir iespējams diskutēt.
Kā atzīmēja LBAS priekšsēdētājs, viņš ir dzirdējis, ka darba devēji nevēlas minimālās algas palielināšanu, tomēr arodbiedrības uzskata, ka minimālā alga ir jāpalielina.
Vaicāts, kādas ir LBAS prasības attiecībā uz nākamā gada budžetu, Krīgers norādīja, ka nevar teikt, ka arodbiedrībām būtu īpašas prasības, "jo esam šajā budžeta veidošanas procesā iekšā". Gan valdība, gan FM veidojusi dažādas darba grupas, kuras apzina budžeta iespējas gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā.
Arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes līmenī ir izveidota Budžeta un nodokļu politikas apakšpadome, kura pirmo reizi tiksies pirmdien, 10.augustā. "Šis darbs sāksies arī šādā formātā".
Krīgers arī stāstīja, ka vairākas domstarpības radušās par diferencēto neapliekamo minimumu, kuru jēgu arodbiedrības neizprot. LBAS vēlas, lai neapliekamais minimums atgrieztos pirmskrīzes līmenī - 128 vai 130 eiro.
Arodbiedrības arī atzīmē, ka tādām jomām kā izglītība, veselības aprūpe, iekšējā drošība un kultūra ir jābūt valsts prioritātēm un šīm jomām ir jāpiešķir finansējums. "Un tad jau var runāt par daudz globālākiem mērķiem," piebilda Krīgers.
Arodbiedrības arī norāda, ka prezidents izprot sociālā dialoga nozīmību.
Savukārt kā žurnālistiem norādīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, kurš arī tikās ar prezidentu, veselības aprūpē galvenās strukturālās reformas ir paveiktas - ir ievērojami samazināts slimnīcu un darbinieku skaits. Latvija šajā ziņā atbilst Eiropas vidējiem rādītājiem.
Tomēr viens reformu posms vēl nav pabeigts - "tas ir adekvāts finansējums, kurš atbilst starptautisko organizāciju ieteikumiem. Plaisa ir milzīga - ja vidēji Eiropas Savienībā (ES) veselības aprūpei tiek atvēlēti 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunās dalībvalstis - 5%, tad Latvijā šim mērķim tiek atvēlēti tikai 3% no IKP", skaidroja Keris.
Ar šādiem līdzekļiem realizētās reformas pietiekami efektīvi nedarbojas. Galvenais uzdevums ir šo plaisu samazināt, skaidroja Keris.
Arodbiedrības arī norāda, ka prezidents izprot sociālā dialoga nozīmību. Krīgers norādīja, ka prezidenta prioritātes ir atalgojuma jautājums izglītības, veselības, aizsardzības un iekšējās drošības nozarē strādājošie.
LBAS vadība un lielāko nozaru pārstāvji šodien tikās ar Vējoni, lai pārrunātu nodokļu politikas jautājumu, darbiniekiem svarīgo Darba likuma normu saglabāšanu un sociālā dialoga izaicinājumus, tostarp LBAS iniciatīvu par nodokļu atlaidēm koplīgumā paredzētajām sociālajām garantijām, kā arī izglītības un veselības aprūpes nozaru problēmjautājumiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga vizītē pie Valsts prezidenta izcēla šobrīd nozarē aktuālākos tematus par nepietiekamo valsts finansējumu, kā arī par izglītības kvalitāti un pieejamību, kas sevī ietver jautājumus par skolu tīkla sakārtošanu, pedagogu kvalitātes pakāpēm un mazajām skolām.
Savukārt Keris Valsts prezidentu informēja par to, ka, pēc jaunākajiem Eiropas Komisijas datiem, veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir vissliktākā Eiropas Savienībā, un tas ir novedis pie liela mirstības un invaliditātes pieauguma. Keris norādīja, ka arodbiedrība ir gatava apspriest, kā uzlabot šo situāciju, gatava strādāt un piedāvāt steidzamus risinājumus.
Uz sarakstu
