Reģionos augstskolas nespēj aizpildīt budžeta vietas
Par augstskolām, kurām pēc uzņemšanas nebija izdevies aizpildīt visas budžeta vietas, "Diena" vēstīja jau pērn. Pērn šī "topa" priekšgalā izvirzījās Liepājas Universitāte (LiepU) ar 22 pāri palikušām budžeta vietām un Latvijas Universitāte (LU) - ar 20.
LiepU "pārpalikušo" vietu skaits šogad nav tālu no dubulta pieauguma - papildu uzņemšanas laikā universitāte mēģinās atrast 38 budžeta studentus.
Laikraksts "Diena" vēsta, ka LU situācija šogad ir uzlabojusies, jo papildu uzņemšanai iepriekšējo 20 neaizpildīto vietā šogad izsludinātas septiņas vietas. Universitāte to uzskata par nenozīmīgu skaitu, jo kopumā studēt gribētāji varēja cīnīties par 1403 budžeta vietām.
Pretēja situācija izveidojusies Daugavpils Universitātē (DU), kur neaizpildīto budžeta vietu skaits ir pieckāršojies. Pērn papildu uzņemšanā bija piecas budžeta vietas, šogad - 25.
Ja augstskolām, kuras šī problēma skārusi, neizdosies atrast nepieciešamos studentus papildu uzņemšanas laikā, pārpalikušās budžeta vietas tās "pārbīdīs" studiju virziena ietvaros. Piemēram, budžeta vietas no kādas bakalaura līmeņa studiju programmas piešķirs tā paša virziena maģistrantūrai.
"Tā ir pieaugoša problēma," situāciju komentē Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra. AIP izstrādātais budžeta vietu sadalījuma projekts, kuru pirms nodošanas augstskolām apstiprina arī izglītības un zinātnes ministrs, pie radušās situācijas vainojams neesot, jo to izstrādā, vadoties pēc darba devēju rekomendācijām un valsts attīstības plāna. Sakara ar radušos situāciju, tiek plānotas pārrunas ar augstskolu vadītājiem, ziņo laikraksts "Diena".
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs no plašākiem komentāriem, kamēr nav saņemtas septembrī gaidāmās augstskolu atskaites, atturas.
Uz sarakstu
