Vēsturnieks: Divas trešdaļas no Krievijas arhīvos pasūtītajām dokumentu kopijām nesaņēmām
Krievijas puse solījusi, ka pasūtītās dokumentu kopijas varēs saņemt 2014.gada pavasarī, pēc tam termiņš tika pārcelts uz 2014.gada rudeni. "Līdz apvienotās komisijas darbības iesaldēšanai mēs pasūtītās dokumentu kopijas tā arī nesaņēmām. Tas sarežģīja apvienotās vēsturnieku komisijas darbību. Manuprāt, Krievijas arhīvu aizbildināšanās ar lielo aizņemtību un lielo pasūtījumu skaitu neiztur kritiku, jo mēs taču esam starpvalstu komisija, mūsu pasūtījumiem vajadzēja būt prioritāriem. Mēs gribējām ievietot krājumā ne tikai Krievijas arhīvos atrastos dokumentus, bet arī Latvijas arhīvu dokumentus par Latvijas un PSRS attiecībām starpkaru periodā, kas agrāk nav publicēti," pastāstīja Zunda.
Komisijas līdzpriekšsēdētājs ir pārliecināts, ka arī Krievijas puses vēsturnieki uzskata, ka tikšanās, diskusijas un viedokļu apmaiņa ir vajadzīgas. "Kad mēs komisijas darbības laikā noturējām kolokvijus, lēnām izkristalizējās diezgan līdzīgi viedokļi par atsevišķiem starpkaru perioda vēstures jautājumiem, bet mēs vēl nesākām apspriest visproblemātiskākos abu valstu attiecību jautājumus - 1940.gada notikumus. Akadēmiskas diskusijas ir vajadzīgas. 20.gadsimta vēsture ir specifiska ar to, ka tā ir nesena vēsture, ka ir dzīvi tās liecinieki, ka līdzās pastāv atšķirīgas vēstures atmiņas un izpratnes kultūras. Uz to dienu notikumiem ietekme ir arī mūsdienu politiskajam procesam," uzsvēra Zunda.
Ideja par Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas dibināšanu radās Valda Zatlera prezidentūras laikā. 2010.gada nogalē notika Zatlera vizīte Maskavā, kuras laikā ar toreizējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu tika panākta vienošanās par Latvijas-Krievijas apvienotās vēsturnieku komisijas izveidi. No katras valsts darbam apvienotajā komisijā tika deleģēti desmit vēsturnieki.
Komisijas darbības mērķis ir Latvijas un Krievijas 20.gadsimta attiecību vēstures padziļināta pētīšana, lai nodrošinātu mazāk izpētīto un diskutablo abu valstu vēstures un attiecību problēmu akadēmisku atspoguļošanu plašā starptautiskā kontekstā. Tika pieņemts arī aptuvenais darba plāns. Kā tuvākais darba uzdevums tika paredzēts sagatavot dokumentu krājumu par PSRS un Latvijas attiecībām starpkaru posmā no 1918. līdz 1939.gadam. Komisijas sastāvā ir izveidota darba grupa šī dokumentu krājuma sagatavošanai.
Apvienotās komisijas darba plānā bija paredzēts katru gadu rīkot pa vienai kopējai komisijas sēdei pamīšus Rīgā un Maskavā. Kopumā jau ir notikušas trīs apvienotās komisijas sēdes. Komisijas sēžu laikā tika rīkoti semināri, ko var nosaukt par mazām konferencēm. To laikā no abām pusēm ar ziņojumiem uzstājās trīs vai četri vēsturnieki. Pēc ziņojumu noklausīšanās sekoja abu valstu vēsturnieku diskusija par aktuāliem Latvijas Republikas un PSRS attiecību jautājumiem. 2012., 2013. un daļēji arī 2014.gads pagāja intensīvā darbā. Latvijas vēsturnieki kādas četras reizes brauca strādāt uz Krievijas arhīviem, lai mēģinātu atrast un atlasīt dokumentus, kas atspoguļo Latvijas un PSRS attiecību aktuālus jautājumus starpkaru periodā ekonomikā, politikā, diplomātijā un kultūras sakaros. 2014.gada pavasarī šī dokumentu atlase vairāk vai mazāk tika pabeigta. Dokumentu krājumu "Latvija un PSRS starpkaru periodā (1918-1939)" bija paredzēts publicēt 2015.gadā.
Pagājušā gada septembrī, reaģējot uz krīzi Ukrainā, Latvijas vēsturnieki nolēma uz laiku pārtraukt aktīvu sadarbību Latvijas un Krievijas apvienotajā komisijā. Tas bija nevis Latvijas Ārlietu ministrijas, bet pašu vēsturnieku lēmums, uzsver Zunda. "Ņemot vērā gan ASV, gan Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju, arī Latvijas puses komisijas locekļi nolēma paust savu viedokli. Pagaidām apvienotajā komisijā darbs ir iesaldēts. Bet domāju, ka kontakti ar Krievijas puses vēsturniekiem jāsaglabā un jāturpina," uzskata Zunda.
Uz sarakstu
