Asociācijas: akcīzes celšana alkoholam ir ielāps budžetam
Veselības ministrijas (VM) ierosinājums palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem ir īstermiņa ielāps valsts budžetam, turklāt atstās negatīvu ietekmi uz nelegālā alkohola tirgus apkarošanu un bremzēs ekonomikas attīstību kopumā, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) un Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas (LADRIA) vadītāji.Nozares asociācijas uzskata, ka Veselības ministrijas (VM) sagatavotie priekšlikumi akcīzes nodokļa paaugstināšanai alkoholam un "sliktajai pārtikai" ir sasteigti un nepieņemami.
"Ministres Ingrīdas Circenes (V) vadītā VM akcīzes nodokļa paaugstināšanu populistiski skaidro ar nepieciešamību uzlabot sabiedrības veselību. Tikmēr kārtējo reizi tiek "dzēst ugunsgrēks", nevis sistemātiski strādāts, lai samazinātu iedzīvotāju atkarību no dažādām vielām un sliktas pārtikas lietošanas ikdienā," norādīja asociācijās.
ARTA valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers norādīja, ka nodokļu likmju paaugstināšana neietekmē sabiedrības paradumu maiņu un neveicina izpratni par veselīgu dzīvesstilu.
"Arī atsauces uz Eiropas Savienības normām un kaimiņu valstu pieredzi šeit ir nevietā, jo Latvijā jau pašreizējais akcīzes nodoklis alkoholam ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs," sacīja uzņēmējs.
Tāpat viņš norādīja, ka VM iecere pārņemt daļu no iekasētā akcīzes nodokļa esot absurda, jo turpmāk VM būs ieinteresēta ar akcīzi aplikto preču pārdošanas apjoma pieaugumā, lai iekasētu no iedzīvotājiem pēc iespējas lielāku naudas summu.
"Un galvenais, vai, iesniedzot šos priekšlikumus, ir izvērtēts, kādus papildu līdzekļus būs nepieciešams novirzīt Iekšlietu ministrijas struktūrām alkohola kontrabandas apkarošanai un Valsts ieņēmuma dienestam jaunieviestā akcīzes nodokļa administrēšanai pārtikas precēm? Rodas šaubas, vai realitātē valstij vispār ir kāds finansiāls ieguvums," sacīja Bremmers.
Savukārt LADRIA valdes priekšsēdētājs un AS "Latvijas balzams" ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš VM ierosinājumu vērtē kā ļoti pārsteidzīgu.
"Gaidīto rezultātu vietā tas var dot atsitienu ekonomikas attīstībai, nevis VM plānotos ieņēmumus. Krīzes gadu piemērs spilgti apstiprina to, ka cenu kāpums veicina lielas daļas patērētāju pāreju uz nelegālo preču segmentu, kas Latvijā ir ļoti izteikts gan alkohola, gan tabakas, degvielas un citās jomās," norādīja uzņēmējs.
Kā ziņots, veselības ministre vakar norādījusi, ka, piemērojot akcīzes nodokli atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām, kā arī to straujāk ceļot tabakai, alkoholam un azartspēlēm, valsts budžets 2014.gadā varētu iegūt 33,7 miljonus latu.
Akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai VM piedāvā celt pakāpeniski. Piemēram, alum no 3,10 eiro (2,20 latiem) par 100 litriem līdz četriem eiro (2,83 latiem) 2014.gadā, pieciem eiro (3,54 latiem) 2015.gadā un sešiem eiro (4,25 latiem) 2016.gadā. Vīnam VM rosina palielināt akcīzes nodokli no 64,03 eiro (45 latiem) par 100 litriem līdz 71 eiro (50,30 latiem) 2014.gadā, 78 eiro (55,26 latiem) 2015.gadā un 86 eiro (60,92 latiem) 2016.gadā, raudzētajiem dzērieniem no 64,03 eiro (45 latiem) par 100 litriem līdz 71 eiro (50,30 latiem) 2014.gadā, 78 eiro (55,26 latiem) 2015.gadā, 86 eiro (60,92 latiem) 2016.gadā un līdzīgi citiem alkoholiskajiem dzērieniem.
VM aprēķinājusi, ka akcīzes nodokļa celšana tabakas izstrādājumiem 2014.gada budžetā dotu papildu 12 miljonus latu, alkoholiskajiem dzērieniem - 13 miljonus latu, azartspēlēm - 1,7 miljonus latu, bet nodokļa piemērošana neveselīgajiem pārtikas produktiem - septiņus miljonus latu. Uz sarakstu