EM: siltumapgādes rēķinus apmaksā vairāk
Sākoties jaunajai apkures sezonai, deviņās lielajās pilsētās apmaksāti ir 91,1%, bet novadu pašvaldībās 83,6% no izsniegtajiem siltumapgādes rēķiniem, turpretī iepriekšējā sezonā šie rādītāji bija attiecīgi 89,7% un 78,5%, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijā (EM).Ministrijā atzina, ka, pēc pašvaldību sniegtās informācijas, pieaug nevis siltumapgādes rēķinu nemaksātāju skaits, bet gan pašreizējo nemaksātāju parādi, tāpēc pašvaldībām un to namu pārvaldniekiem ir daudz aktīvāk jāstrādā ar šiem parādniekiem. Piemēram, AS "Rīgas siltums" sniedzis informāciju, ka tam ir 57 904 parādnieki, bet 2012.gadā tiesā par parādu piedziņu celtas tikai 548 prasības. Salīdzinājumam, Jelgavā ir 2040 parādnieki, bet tiesā celtas 676 prasības.
"Līdztekus jautājumiem par siltuma ražotāju tarifu līmeni, kuru pamatotību ir jāpārbauda un jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanai komisijai, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tieši energoresursu kopējā patēriņa samazināšana, īstenojot energoefektivitātes pasākumus. Veicinot energoefektivitāti, mazinot patēriņu, samazinās arī iedzīvotāju izmaksas un mūsu atkarība no importētajiem energoresursiem un dabasgāzes, kas joprojām veido līdz pat 80% centralizētajā siltumapgādē. Pašvaldībām ir pieejama arī valsts atbalsta programma siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, lai samazinātu siltuma zudumus un iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā par siltumu, kas līdz viņiem nemaz nenonāk," norādīja ministrijā.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka atbalsta pasākumiem jaunajā apkures sezonā, lai tie vislabāk sasniegtu mērķi, ir jābūt orientētiem uz mazturīgajiem iedzīvotājiem un šajā procesā galvenā loma ir pašvaldībām, kuru kompetencē ir sniegt šāda veida pabalstus. Turklāt līdz šim, piemēram, Rīgā ar valsts atbalstu pabeigta siltināšana tikai 13 mājās, kas ir mazāk nekā 19 nosiltinātās mājas Liepājā, un Rīgas pašvaldība nav izmantojusi tās iespējas palīdzēt iedzīvotājiem samazināt apkures rēķinus, ko sniedz valsts īstenotā daudzdzīvokļu māju renovācijas programma, kā arī nav strādājusi ar jau esošajiem parādniekiem, kas daļā gadījumu rēķinus nemaksā ļaunprātīgi, un no tā cieš pārējie iedzīvotāji.
Ministrijā atgādināja, ka kopš 2009.gada Latvijā darbojas daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma, kas sniedz iespēju mājas renovācijai saņemt līdz pat 50% līdzfinansējumu, samazinot energoresursu patēriņu un attiecīgi arī izmaksas, kas jānovirza rēķinu apmaksai. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šo programmu ļoti veiksmīgi izmanto tās pašvaldības, kuras mērķtiecīgi cenšas samazināt siltuma izmaksas iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka siltumapgādes parādi uz šā gada septembra sākumu sasnieguši 23,91 miljonu latu, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktās aptaujas dati.
Salīdzinot ar pērno septembri, parādu apjoms gandrīz nav mainījies - pērn attiecīgajā laikā tas sasniedza 24 miljonus latu. Savukārt, salīdzinot ar maiju, kad lēsti parādi 37,6 miljonu latu apmērā, to apjoms samazinājies par 36%.
No 23,91 miljona latu lielāko daļu jeb 19,55 miljonus latu veido parādi lielajās pilsētās. Uz sarakstu