Jēkabpilī uz vienu vakanci pretendē 15 bezdarbnieki (video) - papildināts
Pilsētas informācijas portāls Jekabpils24.lv pašvaldībā uzzināja, ka pēc S.Zujevas sniegtajiem datiem, uz 1.septembri Jēkabpils pilsētā reģistrēti 1558 bezdarbnieki. No tiem 63% sievietes, bet 37% vīrieši. No bezdarbniekiem vislielākai daļai ir pamatizglītība - 28%, bet augstākā – 10%. Kā atzīst S.Zujeva "šobrīd visvairāk pieprasītas ir tieši vīriešiem piemērotas profesijas - rūpniecībā, būvniecībā lauksaimniecībā u.c. profesijās, bet visvairāk bezdarbnieku ir tieši sievietes".
NVA Jēkabpils vadītāja sacīja, ka tiks aktualizēti trīs jauni bezdarba pasākumi - "Reģionālās mobilitātes pasākums "Darbs Latvijā", "Darbnīcas jauniešiem", "Atbalsta pasākums ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām". S.Zujeva cer ,ka šie pasākumi uzlabos nodarbinātības situāciju ne tikai Jēkabpilī, bet arī valstī.
"Lai risinātu bezdarba problēmu Latvijā, nepieciešamas trīs lietas - atbalsts uzņēmējdarbībai, elastīga nodokļu politika un adekvātas algas nodarbinātajiem," atzina Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.
Kā informēja domes priekšsēdētājs, katru mēnesi apkopojot S.Zujevas sniegto informāciju par situāciju nodarbinātības jomā Jēkabpilī, radušās atziņas, par ko ir vērts diskutēt plašāk. Piemēram, kādēļ Jēkabpils filiālē reģistrētas 200 vakances, bet pilsētā bezdarbs ir 15%? "Tas ir cilvēkresursu trūkums vai tomēr liela daļa uzņēmēju maksā tik nelielu algu, ka, saņemot pabalstu, var dzīvot labāk," sacīja L.Salcevičs.
Tāpat diskutēts par darba algām Jēkabpilī. Kā atzina Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Dainis Līcis: "Latvijā ir radies mīts, ka Jēkabpilī cilvēkresursi izmaksā lētāk nekā citur, ka atverot uzņēmumu, var par to pašu darbu maksāt mazāk, nekā citā Latvijas pilsētā. Esmu saskāries ar šādiem uzņēmēju priekšstatiem." Savukārt S.Zujeva uzsvēra, ka pie viņas vēršas bezdarbnieki, kuri apgalvo, ka uzņēmējs ir pieņēmis darbā un nodarbinājis cilvēku, taču nav noslēgts darba līgums un arī alga nav tikusi maksāta. Un tādu gadījumu ir daudz.
Jēkabpils uzņēmēju biedrības pārstāve Ilona Studāne gan uzsvēra, ka darbiniekam ir tomēr pašam jāseko līdzi, lai darba līgums ar darba devēju tiktu noslēgts. Jo darba līgums jau ir tas dokuments, kas regulē darbinieka un darba devēja tiesiskās attiecības.
Preses konferences noslēgumā kā pozitīvās tendences pašvaldības pārstāvji minēja Jēkabpils uzņēmēju nodokļu iemaksu dinamiku ar augšupejošu tendenci un arī to, ka cilvēki ir vairāk sākuši domāt par papildus ienākumu gūšanu, jo, piemēram, šogad ir trīs reizes vairāk izņemtas tirdzniecības atļaujas tirdzniecībai ar augļiem un dārzeņiem, kas izaudzēti pašu dārzā.
Plašāk skatieties Vidusdaugavas TV sagatavotajā sižetā.
Uz sarakstu
