Kultūras un izglītības jomas pārstāvji pauž atbalstu pārejai uz vidējo izglītību tikai valsts valodā

Rīga, 16.okt., LETA. Virkne kultūras un izglītības jomas pārstāvju publiskā vēstulē pauž atbalstu pārejai uz vidējo izglītību tikai valsts valodā, aģentūru LETA informēja viena no tās parakstītājām, publiciste Rudīte Kalpiņa.

Publisko vēstuli parakstījuši 29 kultūras un izglītības jomas pārstāvji. Viņi uzsver, ka, "pēc 27 nepiedodami nokavētiem neatkarīgās Latvijas gadiem lemjot par to, vai un kādā veidā pāriet uz vienotu izglītības valodu Latvijas skolās", vēlas paust nepārprotamu atbalstu šim pavērsienam - dot iespēju visiem Latvijā dzīvojošajiem un Latvijai piederīgajiem jauniešiem iegūt vidējo izglītību valsts valodā.

"Neizlocīsimies, neklaigāsim līdzi muļķīgām manipulācijām un iedomātām problēmām. Domāsim un darīsim nešaubīgi - Latvijā - latviešu valodu! Izglītība latviešu valodā arī mazākumtautību skolās Latvijā - situācijai un iespējām atbilstošs, nepieciešams un pašsaprotams lēmums," pausts vēstulē, piebilstot, ka šāda reforma nozīmētu vienotu, latviešu valodā saprasties spējīgu sabiedrību.

Daudzveidīga etniskā un kultūras identitāte, daudzveidīga valodu ainava Latvijā ar latviešu valodu kā izglītības un sabiedrības saziņas un saprašanās pamatu ir lēmums, kas visiem nozīmē tikai ieguvumus, pārliecināti idejas atbalstītāji, uzsverot, ka latviešu valoda ir saliedētas sabiedrības stūrakmens.

Atbalstītāji aicināja mērķtiecīgi un faktiski sekmēt latviešu valodas kā izglītības valodas izmantošanu mazākumtautību pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības iestādēs. Viņuprāt, tas ir labvēlīgākais laiks, kad mazākumtautību bērni var ar vismazāko piepūli apgūt savas valsts valodu, nodrošinot visvieglāko iekļaušanos turpmākajā izglītības procesā un Latvijas sabiedrībā.

Vēstuli parakstījuši rakstniece Gundega Repše, dzejniece Ruta Štelmahere, mūziķis Ivars Cinkuss, rakstnieks Māris Bērziņš, dzejniece Daina Sirmā, izdevniecības "Pētergailis" vadītāja Inguna Cepīte, pedagoģe Elīna Apsīte, rakstniece Kristīne Ulberga, mūziķe Līga Paegle, rakstniece Dace Rukšāne, skolotāja Normunds Dzintars, "Skrivanek Baltic" direktors Vasilijs Ragačevičs, pedagoģe Ieva Vizule, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, dzejniece, skolotāja Iveta Šimkus, valodniece Liene Markus-Narvila, dzejniece, prozaiķe Jana Egle, ASV vēstniecības Latvijā pārstāvis Guntars Vičmanis, valodniece Silga Sviķe, rakstniece Dace Judina-Nīmane, komponists Arturs Nīmanis, valodniece, literāte Ineta Stadgale, mūzikas skolotāja Ināra Vičmane, publiciste, redaktore Rudīte Kalpiņa, pedagoģe Lorija Cinkusa, fotogrāfs, datorgrafiķis Jānis Indāns, tulkotāja Ieva Numure, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece un valodnieks Jānis Veckrācis.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) oktobra sākumā preses konferencē pavēstīja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Pēc šo jautājumu apspriešanas pirmdienas koalīcijas sēdē Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts.