Vējonis: Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir vispareizākais avots, no kura segt zaudējumus lauksaimniekiem
Prezidents norādīja, ka kāda speciāla fonda izveide, no kura turpmāk varētu segt šādus zaudējumus, ir diskutējams jautājums, jo tādā gadījumā būtu nepieciešams saprast, kur šādam fondam tiktu rasta nauda.
"Par šādām lietām var diskutēt, bet jautājums, no kurienes ņems naudu? Tie būtu kādi papildus maksājumi kādam, tādēļ jautājums - kurš maksās - lauksaimnieki, valsts vai kāds cits?" teica Vējonis.
Pēc Valsts prezidenta domām, šāds variants nebūtu racionāls, jo ārkārtas situācijas veidojas pietiekami reti, līdz ar to neparedzētiem gadījumiem paredzētie līdzekļi ir īstais risinājums.
"Šī ir ārkārtas situācija, tāpēc mums ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Ja kāda ārkārtas situācija veidojas, tad no šiem līdzekļiem arī tiek piešķirta nauda," piebilda Vējonis.
Savukārt Kučinskis skaidroja, ka jāanalizē cik daudz līdzekļu katrā budžetā vajadzētu atstāt, un ir skaidrs, ka no pieredzētajiem plūdiem ir gūtas diezgan daudz mācības.
Vakar pēc Ministru kabineta sēdes zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka valsts atbalsta visus plūdos cietušos lauksaimniekus, arī apdrošinātos.
Jau ziņots, ka valdība otrdien akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Kompensācijas paredzēts piešķirt par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri pēc apsekošanas ir atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem.
Kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20 538 016 eiro. Ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas, radušos zaudējumus paredzēts segt tikai daļējā apmērā - 71,9% no faktiskajām izmaksām.
Uz sarakstu
