Zemgales pensionāri sapulcē grib sagaidīt atbildes par risinājumiem pensiju saņēmēju nevienlīdzības mazināšanā
Sākotnēji sapulce bija plānota rīt, 10.martā, taču labklājības ministra Jāņa Reira (V) aizņemtības dēļ pārcelta uz aprīli. Ministra birojā sapulces rīkotājiem solīts, ka Reirs uz sapulci aprīlī ieradīsies.
Uz pasākumu aicināta arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) paziņojis par savu neierašanos.
"Esam uzaicinājuši arī Latvijas Pašvaldību savienību, jo nav pieļaujami, ka kaimiņu novados tik krasi atšķiras ienākumu līmenis, no kura pensionārus var atzīt par trūcīgiem vai maznodrošinātiem," pauda Felsbergs. Sapulcē plānots pārrunāt arī jautājumu par pensiju indeksāciju, jo, kā iepriekš pauda Felsbergs, visu pensiju indeksācija ar vienu konstantu koeficientu visām pensijām ir netaisnīga, it īpaši pret mazo pensiju saņēmējiem.
Jau vēstīts, ka Jelgavas pensionāru biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimai un valdībai ar aicinājumu mazināt pensiju saņēmēju nevienlīdzību.
Biedrība norāda, ka, indeksējot divas atšķirīgas pensijas ar vienu un to pašu indeksācijas koeficientu, pēc indeksācijas palielinās to sākotnējā starpība.
Piemēram, indeksējot pensiju 150 eiro ar 2018.gadam prognozēto indeksācijas koeficientu 1,0621, pensija pieaugs līdz 159,32 eiro. Pieaugums ir 9,32 eiro. Indeksējot pensiju 250 eiro ar to pašu koeficientu, tā pieaugs līdz 265,53 eiro, attiecīgi pieaugums ir 15,53 eiro. Pirms indeksācijas abu pensiju starpība ir 100 eiro, bet pēc sasniedz 106,21 eiro.
Starpība palielinās ar katru nākamo indeksāciju un rada ienākumu nevienlīdzības pieaugumu pensionāru vidū.
Uz sarakstu
