ASV Senāts beidzot apstiprina jauno vēstnieci Latvijā
Petita, kas ir karjeras diplomāte Ārlietu dienestā, no 2013.gada ir ASV Ārlietu ministrijas Eiropas un Eirāzijas jautājumu biroja, Rietumeiropas jautājumu biroja direktore.
No 2010.gada līdz 2013.gadam viņa ir bijusi ASV Ārlietu ministrijas Starptautiskās narkotiku apkarošanas un tiesību aizsardzības biroja Politikas plānošanas un koordinācijas nodaļas vadītāja. Vairākus gadus viņa darbojās kā padomniece ASV vēstniecībā Krievijā, kā arī bija Politiskās nodaļas vadītāja ASV vēstniecībā Austrijā.
Petita savu bakalaura grādu ieguva Vassera koledžā Ņujorkā, savukārt maģistra grādu viņa ieguva Mičiganas Universitātē.
Iepriekšējais ASV vēstnieks Marks Pekala darbu Latvijā beidza teju pirms gada - pagājušā gada augusta sākumā viņš no Rīgas devās atpakaļ uz ASV, lai ieņemtu Ārlietu dienesta institūta profesionālo un reģionālo studiju programmu dekāna amata vietu.
2014.gada augusta beigās ASV prezidents Baraks Obama nominēja Petitu par ASV vēstnieka Latvijā kandidāti, taču par viņas kandidatūru vēl bija jābalso ASV senātam, kas ar lemšanu kavējās. 2015.gada maija beigās ASV senāta Ārlietu komiteja beidzot uzklausījusi nākamo iespējamo ASV vēstnieci Latvijā.
Petita Ārlietu komitejai norādīja, ka pozitīva senāta lēmuma gadījumā ir gatava veltīt visu savu laiku, enerģiju, kā arī zināšanas, lai stiprinātu abu valstu saites. ASV prezidenta Baraka Obamas nominētā vēstniece uzklausīšanā pauda padziļinātas zināšanas par Latviju un tās vēsturi, pieminot Latvijas okupācijas gadus, pievienošanos Eiropas Savienībai, NATO, kā arī nesenākos notikumus, tostarp eiro ieviešanu pagājušā gada sākumā.
"Šodien Latvija ir viena no mūsu uzticamākajām partnerēm," uzsvēra Petita, piebilstot - kā sabiedrotie Latvijas un ASV kareivji plecu pie pleca ir cīnījušies un krituši Irākā un Afganistānā. Tāpat viņa vērsa klātesošo uzmanību, ka Latvija vienmēr ir atbalstījusi dažādus starptautiskus projektus, kuros piedalījušās arī ASV, kā arī iesaistījusies Ebolas vīrusa apkarošanā un koalīcijā pret tā saukto "Islāma valsti".
Lielu uzmanību Petita pievērsa arī sadarbībai militārajā jomā, pieminot Ādažu militāro bāzi un Lielvārdes lidlauku, kā arī norādīja, ka saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā valsts ir apņēmusies palielināt aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus, kā arī uzturēt diplomātikas attiecības ar Krieviju.
Pievērošoties ekonomiskajai sadarbībai, Petita pieminēja arī Eiropas Savienības (ES) un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP). Viņa skaidroja, ka pozitīva lēmuma gadījumā ir gatava strādāt plecu pie pleca ar Latvijas kolēģiem, lai panāktu ekonomikas izrāvienu, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.
Lai arī Latvija šo gadu laikā ir veikusi ievērojamus panākumus, Petita pauda uzskatu, ka atsevišķās jomās būtu nepieciešams papildus darbs, par piemēru minot korupcijas apkarošanu un Holokausta laika jautājumus, tostarp ebreju īpašumu restitūciju.
Tāpat uzklausīšanā Petita atzina, ka pret Latvijas krieviski runājošajiem tiek vērsta ievērojama propaganda, taču Latvija pašlaik dara visu iespējamo, lai situācija tiktu uzlabota. Viņa arī vērsa uzmanību, ka Latvija ir tā vieta uz kuru pārcēlušies vairāki Krievijas mediju pārstāvji, netieši norādot uz interneta mediju "Meduza", kā arī pauda gatavību gadījumā, ja viņa tiks apstiprināta amatā, doties uz tiem Latvijas reģioniem, kuros dzīvo liela daļa krievvalodīgo iedzīvotāju.
Uz sarakstu
