Pārmet nesaskaņotu Latvijas pozīciju saistībā ar balsojumu par ANO ģimenes rezolūciju
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko (S) uzsver, ka Latvijas pārstāvja balsojums pret šo rezolūciju viņai bija "liels pārsteigums", par ko viņa uzzināja no ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem. Viņa uzskata, ka šajā "Latvijai svarīgajā jautājumā" nevarēja pieņemt vienpersonisku lēmumu par balsojumu.
Politiķe arī vēlas saņemt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) atbildes par argumentāciju un to, kurš sagatavoja pozīciju. Stepaņenko uzskata, ka šādi jautājumi noteikti būtu jāsaskaņo Saeimā.
Līdzīgās domās ir arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK): "Tas nav pieņemami, ka viena ministra pozīcija kļūst par valsts pozīciju". Viņš uzskata, ka ministram nav jāsaskaņo katrs solis, bet gadījumos, "kad pozīcija ir pretrunā ar vispārīgo valsts uzstādījumu, kas nostiprināts Satversmē", tā būtu jāapspriež vismaz kādā no parlamenta komisiju sēdēm. Parādnieks plāno nacionālās apvienības valdes sēdē pārrunāt ar kolēģiem jautājumu par iespējamo tālāko rīcību.
Arī biedrība "Asociācija "Ģimene" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž neizpratni par Latvijas balsojumu pret rezolūciju, kā arī aicina valdību un likumdevējus ņemt vērā rezolūcijā ietvertos ieteikumus, plānojot, ieviešot un uzraugot valsts politikas plānošanas dokumentus Latvijā.
Tikmēr Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nacionālā pozīcija šajā gadījumā nebija jāgatavo. ĀM uzsver - Latvija atzīst un augstu novērtē ģimeņu lomu un ieguldījumu vispārējā sabiedrības stiprināšanā, tomēr rezolūcijā pilnvērtīgi netiek atspoguļots cilvēktiesību universāluma princips.
"Prezentējot rezolūciju, tās autori atkārtoti mēģināja panākt starptautisku vienpusīga ģimenes koncepta atzīšanu, pilnvērtīgi neņemot vērā dažādu ģimenes formu pastāvēšanu, piemēram, nepilnu ģimeņu, audžuģimeņu, dalīto ģimeņu un citu. Tas savukārt var ietekmēt vairāku cilvēktiesību īstenošanu, tajā skaitā sieviešu tiesību uz mantojumu, tiesību uz īpašumu, bērnu tiesību," norāda ĀM pārstāvji.
Rezolūcijas autori arī izvairoties no valstu atbildības jautājuma pieminēšanas saistībā ar ģimenes locekļiem kā individuālajiem cilvēktiesību subjektiem. "Tādējādi rezolūcijā ierosinātais tiesiskās aizsardzības līmenis nevis stiprināja, bet, gluži pretēji, atkāpās no ANO universālajiem standartiem šajā jomā," uzskata ĀM.
Latvijas delegācija kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sniedza priekšlikumus rezolūcijas teksta uzlabošanai, taču šie labojumi netika atbalstīti. Līdz ar to padomē ievēlētās ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieņēma vienotu lēmumu balsot pret rezolūciju.
Latvija lēmumu par balsojumu pieņēma, koordinējot to ar visām citām ES dalībvalstīm. ES vienotā pozīcija par šo rezolūciju ir konsekventa jau kopš rezolūcijas virzības sākuma 2014.gadā - rezolūcija nesniedz reālu pienesumu vai nestiprina jau pastāvošos standartus un arī šogad nebija nekāda pamata mainīt ES kopīgo pozīciju, uzsver ĀM.
Tomēr ANO Cilvēktiesību padomē ar balsu vairākumu minētā rezolūcija tika pieņemta. ĀM norāda, ka to atbalstīja tādas valstis kā Bangladeša, Baltkrievija, Ķīna, Kotdivuāra, Ēģipte, Salvadora, Mauritānija, Maroka, Katara, KF, Saūda Arābija, Tunisija, kuru "vispārējās nostādnes dzimumu līdztiesības, vardarbības izskaušanai un diskriminācijai ģimenēs, it īpaši pret sievietēm un bērniem, bieži kontrastē ar Eiropas Savienības vērtībām".
ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijas nav saistošas, tām ir rekomendējošs raksturs. Gadā ES Cilvēktiesību padome pieņem aptuveni 100 rezolūcijas.
Uz sarakstu
